Vērmanes dārzs – Toreiz un Tagad

Vērmanes dārzs ir otrs vecākais Rīgas sabiedriskais parks (pirmais ir Viesturdārzs) – 1817. gadā Rīgas tirgotāja atraitne Anna Ģertrūde Vērmane (A. G. Wöhrmann) lika sev piederošajā zemes gabalā ierīkot parku, bet savā testamentā to novēlēja Rīgai.

Ikdienā par Vērmanes dārzu rūpējas “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa dārznieki un speciālisti. Dārza platība ir 5 ha. Tas atrodas Rīgas centrā, starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielām.

Te aug virkne vietējo un introducēto jeb citu zemju koku un krūmu sugu, t. sk. parastais skābardis (‘Carpinus betulus’), ošlapu pterokārija (‘Pterocarya fraxinifolia’), olveida katalpa (‘Catalpa ovata’), zeltlapu Kanādas papele (‘Populus x canadensis Aurea’), Holandes liepa (‘Tilia x europaea’), Mandžūrijas riekstkoks (‘Juglans mandshurica’), parastais ozols (‘Quercus robur’) u.c.

Vērmanes dārza tapšana un vēsture

Bagātā mecenāte Anna Ģertrūde Vērmane ziedoja 2000 zelta rubļu un zemi dārza ierīkošanai, lai radītu atpūtas vietu visiem pilsētniekiem. Pateicībā par viņas devumu, šis parks tika nosaukts par Vērmanes dārzu. A. Vērmane gan nebija vienīgā ziedotāja, kāds anonīms ziedotājs jaunajam parkam ziedoja pat 5050 rubļu. Jau toreiz šeit tika iestādīti daudzi vietējie un eksotiskie koki, krūmi un dekoratīvie augi, kā arī uzcelta strūklaka un paviljons, kur vasaras vakaros notika koncerti.

Dārzu jau kopš pirmsākumiem rotāja gan unikālas augu kolekcijas, gan estētiski veidoti celiņi, kas piesaistīja apmeklētājus no visiem pilsētas nostūriem. Laika gaitā dārzs ieguva aizvien jaunus elementus, tajā skaitā pilsētnieku iemīļotu strūklaku “Gadalaiki”. Turklāt jāmin, ka tā ir Rīgas vecākā strūklaka un 2022. gadā tā tik atjaunota. Savukārt 1899. gadā parkā atklāja pirmo rozāriju jeb rožu laukumu Rīgā.

Parks 19. un 20. gadsimta mijā

20. gadsimta sākumā parks piedzīvoja būtisku rekonstrukciju, ko vadīja Rīgas galvenais dārznieks Georgs Kūfalts. Viņš papildināja parku ar jauniem stādījumiem un izveidoja romantiskas pastaigu takas, kas vēl vairāk piesaistīja apmeklētājus.

Pirmā pasaules kara laikā parks tika daļēji izpostīts, taču 1920. gados ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks atjaunoja dārzu, radot jaunas dekoratīvas dobes un veidojot atvērtākas, saulainākas ainavas. Šajā periodā parkā uzsvars tika likts uz dažādu krāšņu puķu stādījumiem un labi koptiem zālieniem, kas to padarīja īpaši pievilcīgu pilsētnieku vidū.

Trešā atmoda

20. gadsimta beigās Vērmanes dārzs kļuva par vietu, kurā pulcējās Latvijas Trešās atmodas aktīvisti. 1988. gadā parkā notika tautas sapulces un protesti, kas bija nozīmīgi Latvijas neatkarības atgūšanā. Šeit tautas vienotības un brīvības garu veicināja gan sabiedrības atbalsts, gan kopīgas dziesmas, kas stiprināja ticību Latvijas nākotnei. Vērmanes dārzs kļuva par simbolisku vietu, kurā cilvēki pulcējās, lai paustu savas vēlmes pēc brīvības un neatkarības.

Mūsdienas

Mūsdienās Vērmanes dārzs savu lomu pilsētnieku un viesu acīs nav zaudējis. Tas saglabā statusu, kā viens no apmeklētākajiem parkiem Rīgas centrā. “Rīgas mežu” speciālisti kopj un atjauno parka vēsturiski izveidotās dobes, senākos stādījumus papildinot ar jaunām augu sugām. Vērmanes dārzā ar dažādiem vietējiem un eksotiskiem augiem turpina pildīt savu  zaļās oāzes misiju pilsētas centrā. Ik gadu tiek papildināti stādījumi, kā arī veikta  parka labiekārtošana, respektējot  tā vēsturisko šarmu.

Vērmanes dārzs turpina būt nozīmīga vieta Rīgas kultūras dzīvē – šeit notiek koncerti, pasākumi un gadatirgi, kas piesaista gan vietējos iedzīvotājos iedzīvotājus, gan tūristus. Parka centrālā strūklaka “Gadalaiki” un ainavas aicina ikvienu apmeklētāju baudīt vēstures un dabas harmoniju pašā Rīgas sirdī.

Noderīgi

• “Rīgas mežu” audiogids “Divi simti gadu Rīgas un Vērmanes dārza vēsturē”: ŠEIT 

• “Rīgas mežu” audiogids bērniem “Vērmanes dārza koku stāsti”: ŠEIT

Avoti

• “Rīgas mežu” informācija

• “Rīgas dārzu un parku ceļvedis”

• "Zudusī Latvija": ŠEIT 

#VērmanesDārzs #RīgasParkiToreizTagad