Fonta izmērs
Kontrasts

Vērmanes dārzs – Toreiz un Tagad

#RīgasParkiToreizTagad

Vērmanes dārzs ir otrs vecākais Rīgas sabiedriskais parks (pirmais ir Viesturdārzs) – 1817. gadā Rīgas tirgotāja atraitne Anna Ģertrūde Vērmane (A. G. Wöhrmann) lika sev piederošajā zemes gabalā ierīkot parku, bet savā testamentā to novēlēja Rīgai.

Ikdienā par Vērmanes dārzu rūpējas “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa dārznieki un speciālisti. Dārza platība ir 5 ha. Tas atrodas Rīgas centrā, starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielām.

Attēlā ir parks senos laikos. Priekšplānā stāv divas meitenītes, apkārt ir koki, krūmi un puķu dobes, kreisajā pusē ir piemineklis, fonā redzama pilsētas apbūve
1/3
Vērmanes dārzs - Toreiz
Foto: Autors nezināms, Latvijas nacionālās bibliotēkas krājums
Attēlā ir parks mūsdienās. Apkārt ir koki un krūmi, fonā ir cilvēki, kreisajā pusē ir piemineklis
2/3
Vērmanes dārzs - Tagad
Foto: "Rīgas meži"
Attēlā ir saliktas divas bildes no vienas un tās pašas parka vietas - senākos laikos un mūsdienās. Priekšplānā stāv divas meitenītes, apkārt ir koki, uz soliņiem sēž cilvēki, kreisajā pusē ir piemineklis, fonā ir pilsētas apbūve
3/3
Vērmanes dārzs - Toreiz un Tagad

Te aug virkne vietējo un introducēto jeb citu zemju koku un krūmu sugu, t. sk. parastais skābardis (‘Carpinus betulus’), ošlapu pterokārija (‘Pterocarya fraxinifolia’), olveida katalpa (‘Catalpa ovata’), zeltlapu Kanādas papele (‘Populus x canadensis Aurea’), Holandes liepa (‘Tilia x europaea’), Mandžūrijas riekstkoks (‘Juglans mandshurica’), parastais ozols (‘Quercus robur’) u.c.

Dārza vēsture un mūsdienas

1812. gadā, Krievijas – Francijas kara laikā, gatavojoties aizsardzībai pret Napoleona armijas uzbrukumu, tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas. Savukārt 1813. gadā nolēma krāsmatu vietā ierīkot parkus.

Par Vērmanes dārza pirmsākumiem uzskatāms 1817. gads. Bet jau 1815. gadā tika apstiprināta vieta angļu parka ierīkošanai un uzsākta ziedojumu vākšana. Pilsētas vecākā Kristiana Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane ziedoja sev piederošo zemes gabalu un ievērojamu naudas summu, tādēļ viņas vārds tika iemūžināts parka nosaukumā.

Savukārt 1857. gadā, pēc Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanas parks tika paplašināts. Tas kļuva par rīdzinieku iecienītu pulcēšanās, atpūtas, izstāžu un publisko pasākumu vietu. Parkā tika uzbūvētas dažādi atpūtas un izklaides objekti.

1869. gadā parkā izveidoja strūklaku, tās skulptūra tika izgatavota bronzēta cinka lējumā, Berlīnē. Strūklaka darbojās līdz 1973. gadam, bet tās oriģinālo skulptūru nācās demontēt. Savukārt 1978. gadā tika uzstādīta tēlnieces Mirdzas Lukažas veidotā strūklakas kopija, kas ir atjaunota un darbojas joprojām. Mūsdienās par strūklaku rūpējas SIA “Rīgas meži”.

1899. gadā parkā atklāja pirmo rozāriju jeb rožu laukumu Rīgā. 1927. gadā parkā notika pirmā auto izstāde Latvijā. Savukārt 1950. gadā uzbūvēja Vērmanes dārza estrāde. 1991. gadā parks atguva savu vēsturisko – Vērmanes dārza, nosaukumu.

Parkā un ap to atrodas daudz pieminekļu. Piemēram. 1829. gadā par godu zemes ziedotājai A. Vērmanei un viņas dēlam starp divām lauvām tika uzstādīts piemiņas obelisks (mūsdienās šeit apskatāmas šo pieminekļu kopijas, kas uzstādītas pēc 2000. gada).

Noderīgi

  • “Rīgas mežu” audiogids “Divi simti gadu Rīgas un Vērmanes dārza vēsturē”: ŠEIT 

  • “Rīgas mežu” audiogids bērniem “Vērmanes dārza koku stāsti”: ŠEIT

Avoti

  • “Rīgas mežu” informācija

  • “Rīgas dārzu un parku ceļvedis”

  • "Zudusī Latvija": ŠEIT 

#VērmanesDārzs #RīgasParkiToreizTagad