Pļavnieku meža skudru pūznis
Skudras – meža čaklie strādnieki
Skudras ir vienas no redzamākajām un darbīgākajām radībām mežā. Tās dzīvo lielās saimēs, veido iespaidīgus pūžņus un nemitīgi rosās, veicot dažādus svarīgus uzdevumus, kas palīdz uzturēt meža līdzsvaru. Lai gan tās ir pavisam mazas, to loma dabas procesos ir ļoti nozīmīga.
Skudras ir kukaiņi, kas pieder pie plēvspārņu kārtas – tās ir radniecīgas lapsenēm un bitēm. Skudru sabiedrībā valda stingra kārtība. Parasti kolonijā dzīvo viena vai vairākas skudru mātes (karalienes), tūkstošiem strādnieču un dažkārt arī tēviņi. Katrai grupai ir savi uzdevumi – māte dēj olas, strādnieces rūpējas par ligzdu, meklē barību, sargā koloniju, bet tēviņi piedalās vairošanās procesā.
Visā pasaulē zināmas vismaz 6000 skudru sugu, no kurām Latvijā sastopamas 42-45 sugas. Mežos vispamanāmākā ir rūsganā meža skudra, kas ir viena no lielākajām Latvijā sastopamajām skudrām, tā var izaugt gandrīz 1 cm liela.
Ko dara skudras mežā?
Skudras pilda vairākas svarīgas funkcijas meža ekosistēmā:
Tīra mežu. Skudras ēd kritušos kukaiņus, nedzīvus dzīvniekus un citu organisko materiālu. Tā tās palīdz attīrīt mežu no atliekām.
Apēd kaitēkļus. Daudzas skudras medī meža kaitēkļus – piemēram, laputis, koku kaitēkļu kāpurus un citus nelūgtus viesus. Tādējādi tās aizsargā kokus un augus no bojājumiem.
Uzirdina augsni. Skudras veido ejas un pūžņus. Tas uzlabo augsnes gaisa apmaiņu, drenāžu un palīdz augu saknēm augt labāk.
Izplata sēklas. Dažas skudras savāc sēklas un aiznes tās prom no mātesauga. Tas veicina augu izplatību un daudzveidību mežā.
Skudru pūžņi – meža daudzstāvu mājas
Pūžņi ir skudru mājas, kurās dzīvo visa kolonija. Tās bieži tiek būvētas no priežu skujām, zariņiem, augsnes un citiem materiāliem. Pūžņa iekšpusē ir siltāks klimats, kas palīdz skudrām izdzīvot arī vēsākos laikapstākļos. Tur tiek glabātas olas, kāpuri un barība.
Skudru pūžņi ir ne tikai mājvieta skudrām, bet arī dzīvesvieta citām radībām – dažām vabolēm, ērču sugām un pat dažiem sēņu veidiem.
