Uzaicinājums uz sabiedrisko apspriedi – RĪGAS MEŽI iepazīstinās ar Šmerļa meža kopšanas darbiem

2023.gada rudenī SIA “Rīgas meži” plāno uzsākt meža kopšanas darbus Šmerļa mežā (starp Kvēles, Murjāņu un Malienas ielām). Tie tiks veikti atbilstoši šim mežam speciāli izveidotam meža ainavu dizaina plānam, kurā ņemtas vērā konkrētās teritorijas vērtības, kā arī atbilstoši uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānam” (MAP). Tajā lielāka nozīme piešķirta bioloģiski vērtīgu, dabas un rekreācijas teritoriju saglabāšanai, bet samazinātas intensīvā mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas.

Lai iepazīstinātu ar plānotajiem darbiem, “Rīgas meži” aicina iedzīvotājus uz publisko apspriedi. Tā paredzēta ceturtdien, 27.jūlijā, plkst. 18.00, Šmerļa mežā: https://ej.uz/952n (ieeja mežā no Malienas ielas, pa celiņu, kas ir turpinājums Līduma ielai). Pasākuma laikā plānots fotografēt un filmēt. 


Īsumā par plānotajiem darbiem Šmerļa mežā:

Teritorijas apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Par Šmerļa mežu un tā dabas vērtībām

Šmerļa mežs atšķiras no citiem galvaspilsētas meža masīviem ar to, ka te saglabājušās ap 200 gadus vecas priežu audzes. Tāpat šajā mežā ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība Rīgas centra tuvumā. Proti, Šmerļa mežā aug ap 300 dažādas augu un lakstaugu sugas.

Šmerļa smiltājos pārsvarā aug sausieņu meži, kuros dominē parastā priede (Pinus sylvestris). No mežaudžu tipiem šeit pamatā sastopams mētrājs un lāns, nelielās platībās ir arī sils.

Īpaši akcentējamas ir vairākas Šmerļa mežam raksturīgas dabas vērtības:

Nosaukumu mežs ieguvis no Šmerļa muižiņas, kas bijusi tagadējās Brīvības gatves malā – blakus vietai, kur tagad ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Senāk šo mežu mēdza dēvēt par Šmerļa kāpām vai Šmerļa priedēm.

Šmerļa meža kopšana

Meža kopšana notiks tikai teritorijās, kuras ir iekļautas MAP – “Rīgas pašvaldības meži Rīgas pilsētas teritorijā 2018. – 2026” (108., 113., 114.kvartāli). Pārējā Šmerļa meža daļā kopšanas darbi netiek plānoti.

Darbu mērķis ir radīt meža apmeklētājiem ainavu ar dažādiem ainavas elementiem. Proti, saglabāt gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt kādas reljefa formas, piesaistot apmeklētāju skatus un dažādojot meža vizuālo izskatu.

Tāpat darbu mērķis ir mežaudzes retināšana, invazīvo koku un krūmu izzāģēšana, pameža kopšana, rūpes par bioloģisko daudzveidību, kā arī konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām, tādējādi paildzinot to dzīves ilgumu. Priedēm, jo īpaši vecākām, ir nepieciešama gaisma ne tikai galotnes daļai, bet arī stumbriem. Meža kopšana un konkurences mazināšana priedēm ir svarīga arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un attīstībai, radot labvēlīgus apstākļus dažādu sūnu un ķērpju augšanai, kas savukārt ir svarīga ekosistēma dažādiem kukaiņiem. Piemēram, priežu sveķotājkoksngrauzim (Nothorhina punctata). Suga ir visnotaļ prasīga pret dzīves apstākļiem – apdzīvo tikai vecas (parasti vecākas par 150 gadiem) priedes ar biezu mizu, kas ir saules apspīdētas. 

Kopjamajā meža masīvā, izvērtējot dabas vērtības un plānojot darbus, identificētas vairākas teritorijas:

Šajās teritorijās mērķis ir izretināt mežaudzi, tādejādi radot paliekošajai audzei labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazināt konkurenci par barības vielām, palielināt audzes noturību pret tādiem apkārtējās vides apstākļiem kā, piemēram, sniegs un vējš.

Veicot kopšanas un izlases cirtes rekreācijas teritorijas pameža stāvā (līdz 6 metru augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte (Amelanchier spicata), parastā kļava (Acer platanoides). Bet netiks cirstas lazdas, mežābeles un kadiķi.

Šāda pameža kopšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma.

Rekreācijas teritorijas valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus, liepas, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus. 

Izceltajā reljefa teritorijā ir daudz atsevišķi kalniņi, pauguri, ieplakas. Piemēram: Dzeguzeņu kalniņš, Zābakkalniņš, Skaistā lauce, Saliņleja, Dzeguzeņu lauce, Žagatiņu kalniņš, Staipekļu kalniņš, Augstā kāpa u.c.

Katram reljefa teritorijas objektam ir savs stāsts par to, kā tas ieguvis nosaukumu. Piemēram, Augstā kāpa, kas atrodas 114.kvartālā, nosaukumu ieguva, jo tā ir Šmerļa meža augstākā kāpa, kurai ir divas virsotnes. Tās paceļas aptuveni 16 metrus virs jūras līmeņa. 

Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, kā arī radīt nepieciešamos apstākļus stabilas, dažāda vecuma mežaudzes izveidei ilgtermiņā.

Savukārt nākamā gada pavasarī, lai veicinātu priežu sēklu dabisku nonākšanu un iesēšanos minerālaugsnē, atvērtumos plānota augsnes virskārtas viegla skarificēšana jeb uzirdināšana. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota pameža tīrīšana – lakstaugu un krūmu pļaušana.

Plānojot meža kopšanas darbus Šmerļa mežā, izmantota arī Aivara Jakoviča grāmata “Šmerlis – Rīgas ekotūrisma ceļvedis”, Rīga, Jumava, 2012.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 385 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību

Papildinformācijai:

Ieva Bērziņa

“Rīgas meži”

Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību daļa

29215857

[email protected]

www.rigasmezi.lv

https://www.facebook.com/RigasMezi

https://www.facebook.com/RigasDarziParki

https://www.facebook.com/EkVidO2/

https://www.facebook.com/parksmezhaparks/ 

 

Citi raksti

Skatīt visus

Sarunu festivāla LAMPA plakāts

18.06.2024.

RĪGAS MEŽI sarunu festivālā LAMPA aicina uz diskusiju “Vai var pārdot svaigu gaisu?”

“Koksne mežā nav vienīgā vērtība! Atbildīgs meža apsaimniekotājs plāno un uztur arī citas dabas vērtības, no kurām ir vai nākotnē būs iespējams nopelnīt,” tā apgalvo SIA “Rīgas meži” valdes...

Bērna zīmējums

17.06.2024.

RĪGAS MEŽI sadarbībā ar Ziedoņa muzeju izsludina Krāsaino pasaku atstāstu un zīmējumu konkursu

SIA “Rīgas meži” sadarbībā ar Ziedoņa muzeju aicina bērnus piedalīties Krāsaino pasaku atstāstu un zīmējumu konkursā. Tajā jo īpaši tiek aicināti piedalīties Rīgas dažādu apkaimju un biedrību...

Pieci cilvēki stāv pie plāksnes uz molberta, blakus plīvo karogs, fonā ēka

20.05.2024.

RĪGAS MEŽI atklāj galvaspilsētas krāsainās puķu dobes

“Krāsainas kā pasakas būs šīs vasaras Rīgas puķu dobes, kuras veido SIA “Rīgas meži” darbinieki,” to 2024. gada vasaras puķu dobju atklāšanas pasākumā 20. maijā “Krāsainā pirmdiena” uzsvēra...