Tiek demontētas saimniecības ēkas Meža prospektā 5
Vecā slidotava Mežaparkā ir palikusi pēdējā degradētā teritorija parkā ar avārijas stāvoklī esošām būvēm, ko ir atzinuši kompetenti būvniecības eksperti. “Rīgas meži” veic demontāžas darbus, lai bīstamā stāvoklī esošās mājas neapdraudētu sabiedrību. Aicinām iedzīvotājus ievērot piesardzību un distanci no būvēm Meža prospektā 5! Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde nav devusi atļauju demontēt visas ēkas, tādēļ visvecākā koka ēka tiks iekonservēta. Apkārtējo teritoriju iespēju robežās “Rīgas meži” sakārtos.
Šajā vietā trūkst arī nepieciešamās infrastruktūras – ūdens, kanalizācijas un elektrības pieslēgumu, esošie ir novecojuši un bīstami. Ieejas arka un tai pieguļošās barakas tipa ēkas ir senākās no būvēm. Tās tika uzceltas 1949./1950. gadā kā sporta bāze un kantoris kultūras un atpūtas parka administrācijai. Parka būvniecības un sakārtošanas darbi notika talku veidā. Darbos tika sūtīti komjaunieši - rūpnīcu strādnieki, studenti, armijas vienības. Viņi arī bija tie, kas uzbūvēja sporta bāzes barakas un ieejas arku. Izmantojamie materiāli bija zemas kvalitātes, jo pēckara periodā labu būvmateriālu trūka. Nākotnē bija plānots šīs ēkas nojaukt un celt to vietā pamatīgākas, tomēr izrādījās, ka nekas nav patstāvīgāks par pagaidu variantu.
Nākotnes vīzija:
Tā ir viena no apmeklētājiem pieejamākajām vietām, kur atrodas vienīgā parka autostāvvieta. Ēkas demontāžu atbalsta arī lielākā sabiedrības daļa. Nākotnē bija paredzēts uzbūvēt vairākas viena un divu stāvu ēkas, kā arī atjaunojot ieejas arku tās vēsturiskajā veidolā, izveidot sporta laukumus (ziemā slidotavu), lai veidotos daudzfunkcionāls sporta komplekss. Tajā būtu sporta zāles, ģērbtuves, dušas, pirts, mantu glabātuves, inventāra noma, parka informācijas centrs, parka administrācija, tirdzniecības vietas, kafejnīca, konferenču zāle. Projekta realizācija ir apstājusies, jo Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes neizsniedza atļauju vecākās ēkas demontāžai.
Ēkas demontāžu atbalsta arī lielākā sabiedrības daļa, kura, ar mums komunicējot, nepārtraukti uzdod jautājumus – Kad šīs briesmīgās būves tiks demontētas? Kad parks iegūs vēsturiskajās tradīcijās bāzētu, jaunu, skaistu un mūsdienu prasībām atbilstošu veidolu? Šādu prasību uzrāda arī veiktās parka apmeklētāju apmierinātības aptaujas.
Ieskats vēsturē:
Arī SIA “Rīgas Meži” darbinieku vidū ir daudzi, kas šajā slidotavā ir iemācījušies slidot un bieži to ir apmeklējuši, un arī mums ar šo vietu saistās daudz jauku bērnības un jaunības atmiņu. Tomēr, mīlot parku un domājot par tā nākotni un to, lai arī mūsu bērniem un mazbērniem būtu tikpat daudz jauku atmiņu par Mežaparka slidotavu, apzināmies, ka šī vieta ir jāsakārto. Ir jātop jaunai slidotavai! Ieejas arka un tai pieguļošās barakas tipa ēkas ir senākās no būvēm, uzceltas 1949./1950. gadā kā sporta bāze un kantoris kultūras un atpūtas parka administrācijai. Padomju varai bija svarīgi rūpnīcu strādniekiem, kuri masveidā tika pārvietoti uz Latviju no dažādām PSRS vietām, nodrošināt pieejamu atpūtas vietu, kur var pavadīt laiku, netērējot līdzekļus, jo algas bija mazas. Tad arī vairākās Rīgas vietās – Šmerļa mežā, Biķernieku mežā un citur –, izmantojot vienkāršus un pieejamus materiālus, tika uzbūvētas nelielas sporta bāzes.
Kara laikā Mežaparks bija cietis – šeit savas munīcijas noliktavas izvietoja gan vācu, gan krievu armijas. Padomju vara kā vienu no prioritātēm izvirzīja parka renovāciju, un jāatzīst, ka tas bija liels uzrāviens parka attīstībā, jo nepilnos trīs gados no koka tika uzbūvēti – Zaļais teātris, peldvieta, sporta bāze, atrakcijas bērniem. Parka būvniecības un sakārtošanas darbi notika talku veidā. Darbos tika sūtīti komjaunieši - rūpnīcu strādnieki, studenti, armijas vienības. Viņi arī bija tie, kas uzbūvēja sporta bāzes barakas un ieejas arku. Izmantojamie materiāli bija zemas kvalitātes, jo pēckara periodā labu būvmateriālu trūka. Nākotnē bija plānots šīs ēkas nojaukt un celt to vietā pamatīgākas. Tomēr izrādījās, ka nekas nav patstāvīgāks par pagaidu variantu. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, nav dokumentācijas par šo ēku būvniecību, nav arhitekta, nav projekta. Inventarizācijas lieta ir tukša. Jādomā, ka tādu arī nebija, un jauniešus, kuri to būvēja, visticamāk vadīja kāds prasmīgs amatnieks, vai arī projekta skice bija saņemta no Krievijas, jo arī tur agrāk bija daudz šāda tipa un izskata būvju. Nojaucamo ēku kompleksā ir vēl vairākas saimniecības ēkas – noliktavas, šķūņi, garāža, kas būvētas dažādos gados: 60 -tajos, 70 – tajos un 80-tajos gados. Visas būves ir primitīvas, un tām nav nekā kopēja ar vārdu arhitektūra.
Šai vietai no degradētas teritorijas ar brūkošām ēkām, kurās nav mūsdienu prasībām nepieciešamo komunikāciju, atkal jākļūst par aktīvu parku daļu, kā tas ir bijis agrāk! Esam pateicīgi visiem parka apmeklētājiem, kuri izprot mūsu centienus un atbalsta tos, izsakot konstruktīvus priekšlikumus! Lai taptu kas jauns, ir jāspēj atteikties no pagātnes.
Informāciju sagatavoja Elizabete Ronija Dreimane
E-pasts: [email protected]
Mob.: +37126692119
