Šīs ziemas sērga – meža izbraukāšana ar moto un kvadracikliem
Edgars Vaikulis
“Rīgas meži” valdes loceklis
Meža izbraukāšana ar kvadracikliem un motocikliem šoziem kļuvusi par ļoti aktuālu problēmu. Saduramies ar to gandrīz visos “Rīgas mežu” apsaimniekotajos mežos – gan ārpus Rīgas (īpaši Garkalnē, Olainē, Babītē), gan Rīgas pilsētas robežās (mežā pie Bolderājas, pie Jaunciema, pie Vecāķiem uc.)
Lielākie postījumi konstatēti Garkalnes mežos t.s. “Garkanes bļodā” un Tīreļu mežniecībā, kultūrvēsturiski ļoti nozīmīgājās Ziemassvētku kauju atceres vietās. Tur šādas motociklistu, kvadraciklistu un automašīnu izklaides notiek regulāri un bez jebkādas saskaņošanas. Izbraukātas ir arī kāpas Baložos, Beberbeķos, pie Božu ūdenskrātuves, faktiski Liepājas šosejas kreisā puse līdz robežai ar VAS “Latvijas Valsts meži”, izbraukāti arī visi izstrādātie purvi - Baložos, Mārupē un Olainē. Netiek saudzēti mikroliegumi un dabas parki, “Natura 2000” teritorijas.
Mežziņu vērtējumā šīs “izklaides” dalībnieku un arī postījumu apmēri šoziem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieauguši pat desmitkārt. Tas skaidrojams ar ziemai netipiskajiem laika apstākļiem, kādēļ, piemēram, adrenalīna kārie kalnu slēpošanas entuziasti spiesti meklēt citas izklaides formas, bet, ņemot vērā, ka pastāvīga temperatūra zem nulles tā arī nav atnākusi un grunts nav sasalusi – zemsedze nav aizsargāta pret intensīvajiem bojājumiem.
Arī 99% ugunsgrēku izstrādātajos kūdras laukos ir šādu izpriecu cienītāju izraisīti. Nelīdz izliktie plakāti un informatīvās zīmes. Parasti šādi “reisisti” pārvietojas grupās, daudziem nav valsts reģistrācijas Nr. zīmes, vai tās ir nolocītas, aizsmērētas ar dubļiem, līdz ar to braucēji nav identificējami. Uz aicinājumu apstāties nereaģē. Sociālie tīkli pilni ar video, kur redzami braucēju piedzīvojumi mūsu apsaimniekotajos purvos un mežos.
Pie apdzīvotām vietām, kur mežā atpūšas un pastaigājas cilvēki, esam konstatējuši, ka uz iebrauktajām vagām tiek novietoti zaraini koku sprunguļi, lai kaut kādā veidā apstādinātu braucējus. RM, protams, nekādas barbariskas transportlīdzekļu apturēšanas formas nepielieto un tādas arī nekādā veidā neatbalstām. Salikti koki un zari neko nedod – motociklisti tos viegli apbrauc, iedzenot sūnu segā jaunas sliedes. Diemžēl pietrūkst instrumentu un legālu līdzekļu, ar kuriem šo meža bojāšanu izbeigt vai ierobežot. Mūsu rīcībā ir tādi līdzekļi kā barjeru izvietošana. Atsevišķās vietās ir izvietotas novērošanas kameras. Jāatzīst gan, ka Valsts policijai vai vietējām pašvaldības policijām šādi braucēji neinteresē, jo noķert grūti un vēl grūtāk pierādīt, ka viņi ir kaut ko pārkāpuši. RM mežsargiem un inspektoriem pašiem sodīšanas vai aizturēšanas tiesību nav.
Ko tad meža postītāji pārkāpj? Pirmais un pats galvenais ir Meža likums. Likuma 5.pants noteic:
(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Šo normu pastiprina Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi
423. Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts:
423.6. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos, meža apsaimniekošanai un inženiertīklu uzturēšanai vai to avāriju novēršanai;
424. Meža objektā aizliegts:
424.1. bojāt ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī ceļa un informācijas zīmes;
Apgrūtinošākais šajā regulējumā ir tas, ka cilvēki ievēro viņiem izdevīgo – ka viņiem ir tiesības būt mūsu mežā, tajā skaitā lietot transportlīdzekļus, bet ignorē, kādi nosacījumi jāievēro. Respektīvi – ja likums ļauj atrasties mežā, tas viņu izpratnē ļauj viņiem tur darīt jebko. Pēc analoģijas – ja likumā ir atļauts braukt līdz 0,5 promiļu reibumā, šie šoferīši to tulko, ka drīkst braukt totālā pālī.
Papildus tam jāuzsver, ka par meža bojāšanu var sodīt, taču uz meža zemsedzes iznīcināšanu tas neattiecas.