Sausuma dēļ SIA „Rīgas meži” apsaimniekotajos mežos saglabājas augsta ugunsbīstamība, iedzīvotājus aicina būt īpaši uzmanīgiem

"Izskatās, ka mēs vēl nedēļu cīnīsimies. Pāris dienas, kamēr nomierināsim, kamēr dūmi pazudīs un tad vēl pāris dienas braukāsim mazos pīpmanīšus dzēsīsim," skaidro SIA “Rīgas meži” Gaujas mežniecības Juglas iecirkņa mežsargs Vents Skrodelis.
Mežs aizdegās pirmdien, 24. augusta pēcpusdienā un tika dzēsts līdz pusnaktij. Liesmu izplatību ierobežoja Valsts meža dienesta (VMD) ugunsdzēsības brigādes no Ādažiem, Zaķumuižas un Inčukalna, kā arī SIA "Rīgas meži" speciālisti.
"Ugunsdzēsēji cenšas izskalot kūdras slāni, kas gruzd. Uguns iet dažādi. Ir posmi, kur dziļi negruzd un sadeg līdz smiltīm. Vajag noliet, lai netiek tālāk. Mežs veidojas ar bedrēm, kur kūdra izdegusi. Veci celmi labi deg, viss ar spēku ar ūdeni ir jāizskalo," skaidro Inčukalna meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Andrejs Asītis un piebilst, ka lielākās grūtības sagādā ūdens trūkums mežā. "Piekļūt esam iemācījušies visur, bet mežā bieži trūkst ūdens. Pietiek 10 minūtēm, tad atkal jābrauc divus kilometrus pēc ūdens."
Šobrīd mežos valda liels sausums, jo sen nav lijis, un arī turpmākajās dienās saglabāsies ļoti augsta ugunsbīstamība. Meži var aizdegties no vissīkākās dzirksteles, pat no pelniem, kas nobirst, smēķējot cigareti.
"Visa Latvija ir kā pulvera muca. Kad iet pa mežu, var just, ka zem kājām čaukst. Viss ir izžuvis," Latvijas Televīzijai stāsta VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Edijs Leišavnieks.
Kā norāda VMD pārstāvis, 70 procenti meža ugunsgrēku notiek tieši cilvēka rīcības un neuzmanības dēļ. Nomests izsmēķis, līdz galam neapdzēsts sērkociņš un ugunskurs ir biežākie iemesli.
Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu mežā privātpersonām draud naudas sods līdz 350 EUR, juridiskajām personām – 700 EUR. Bet par tīšu meža dedzināšanu draud pat cietumsods. Bieži vien VMD ir aizdomas, kur ugunsgrēks sācies.
"Ugunsgrēka sākšanās iespējamā vieta ir tepat meža maliņā, kur ir bieža "tusiņu" vieta, kur dedzināts ugunskurs. Palikusi nesadegusi zaru kaudze," norāda SIA "Rīgas meži" mežsargs V. Skrodelis. "Šādos apstākļos, kad ir tik sauss, tāda nedrīkstētu būt."
"Iespējams, neapdzēsta ugunskura dēļ iznīcināts pusotrs hektārs meža. Priedes būs jānocērt. Zemsedze ir ļoti izdegusi un ir apdeguši visi lielie smukie koki. Sakņu kakli apdeguši, tie vairs nebūs dzīvotspējīgi," vērtē Skrodelis.
"Ja arī uguns rezultātā koks nenokaltīs, tad kaitēkļi redz, ka tas ir novājināts, un pastiprināti uzbrūk. Pēc diviem trim gadiem daudzi koki aiziet bojā no kaitēkļiem pēc ugunsgrēkiem," piebilst Asītis.
Līdz augusta vidum Latvijā reģistrēti vairāk nekā 570 meža ugunsgrēki, un kopumā izdeguši 500 hektāri. Tas ir mazāk nekā pērn šajā periodā, taču ugunsbīstamības sezona vēl nav beigusies. "Katru dienu katrā virsmežniecībā ir pa ugunsgrēkam. Vidēji dienests dienas laikā izbrauc uz 10 -12 ugunsgrēkiem. Un tie gadījumi paliek aizvien apgrūtinošāki, jo degšana notiek kūdrainās vietās," bēdīgo situāciju raksturo VMD pārstāvis Leišavnieks.
Sausums mežu ir padarījis ļoti degošu, un arī lietus naktī uz trešdienu situāciju nav būtiski uzlabojis. SIA „Rīgas meži” Rīgas mežniecībā ir bijuši vairāki mazi un viens liels ugunsgrēks (3,5 ha), kuru dzēsa vienu nedēļu. Pagājušajā nedēļā ugunsgrēks plosījās arī Gaujas mežniecībā, Maltuves purvā (7,5 ha).
Foto: Tā izskatās mežs nedēļu pēc nodzēšanas, un tas faktiski ir gājis bojā. Kokiem ir izdegusi sakņu sistēma, un tie sāk gāzties.