Sausos kokus SIA “Rīgas meži” saglabā mežā kā mājvietu un barību putniem un kukaiņiem

Rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji no padomju laikiem bija ieraduši, ka var doties uz tuvāko mežniecību un lūgt, lai pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” mežsargs ierāda kokus malkai. Tagad malkas ieguve Pierīgas mežos pārtraukta, jo sausie koki paliek mežā, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību. Uzņēmums “Rīgas meži” nemitīgi paaugstina zaļās saimniekošanas latiņu.
“Rīgas mežu” dabas un vides aizsardzības galvenais speciālists Edmunds Račinskis skaidro: “No 2020. gada rudens uzņēmums papildus PEFC sertifikātam ir ieguvis FSC sertifikātu, un tas mums uzliek papildu pienākumus. Viens no tiem ir mirušās koksnes saglabāšana mežā: vismaz 5 m3 vai pieci resnākie koki uz hektāru.
Sausās priedes nepieciešamas koksngraužiem, šīs vaboles ir svarīgi ekosistēmas darbinieki. Tā ir barība putniem, tajā skaitā dažāda retuma dzeņiem. Dzeņiem sausais koks ir vieta mājoklim, pēc tam šajos dobumos dzīvo ne tikai citu sugu putni, bet arī vāveres, sikspārņi un susuri. Agrāk cilvēki izvāca no meža visus dobumainos kokus un pēc tam izlika mežā putnu būrīšus. Tagad saprotam, ka mazāks darbs un lielāks labums būs, ja mežā atstāsim tur jau esošos dobumainos kokus.
Nedzīvs koks dzīvo neticami ilgi: sausa, resna priede mežā paliek desmitiem gadu. Arī tad, kad sausoksnis nogāžas, tas kalpo par dzīvesvietu dažādu sugu ķērpjiem, sūnām, gļotsēnēm un piepēm. Un – jo lielākas kritalas, jo lielāki retumi uz tām atrodami. Tādējādi sausās priedes dzīvo otru mūžu. Tagad arī saimnieciskā mežā mežinieki dabai atstāj savu tiesu, un uzņēmums “Rīgas meži” nemitīgi paaugstina zaļās saimniekošanas latiņu.”
Arī tad, kad tiek plānota galvenā cirte, “Rīgas mežu” mežsaimnieki rūpīgi izvēlas, kuri koki tiks atstāti kā nākotnes dižkoki un potenciālie lielo ligzdu koki.
“Rīgas mežu” Gaujas mežniecības mežziņa vietniece Silva Kaliksone Pierīgas mežos nostrādājusi vairāk nekā 40 gadus un atceras: “Agrāk mežniecības gadā pārdeva ap 1000 – 1500 m3 malkas, bet nu tas iet mazumā, un šogad apstājies pavisam. Tagad cilvēki brīnās, kāpēc mežā tiek atstāti sausi koki un kritalas. Skaidrojam, ka tas viss paliek dabai. Piemēram, mēs nekad neaiztiksim koku, pie kura skudras izveidojušas pūzni. Daudzi brīnās, kāpēc dažus kokus nozāģējam 3 – 5 metru augstumā. Tas notiek gadījumos, kad cirsmā nepietiek sauso koku.
Mēs atstājam arī visas kritalas, īpaši saudzējam kokus mitrās vietās. Kaut MK noteikumi pieprasa galvenajā cirtē atstāt piecus ekoloģiskos kokus, “Rīgas meži” jau gadiem dabai atvēl divtik. Mēs atstājam visus ozolus, arī tievākos. Ja kaut kur iesējušās liepas, atstājam, šie koki ir ļoti nozīmīgi apputeksnētājiem kukaiņiem.”
Rīgas meži Covid-19 vīrusa pandēmijas laikā kļuvuši par nozīmīgu rekreācijas objektu, tūkstošiem cilvēku ik dienas dodas pastaigās dabā. Priežu sili, kas aug uz iekšzemes kāpām, ir īpaši piemēroti pastaigām un skriešanai.
“Rīgas meži” cer, ka raksts atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem par sausajiem kokiem un celmiem mežā.
Informāciju sagatavoja Elizabete Ronija Dreimane, SIA “Rīgas meži” sabiedrisko attiecību speciāliste