Rīgas mežos mizgraužu “raža” šogad mazāka

Pēdējos gados klimatisko apstākļu dēļ Eiropā strauji savairojies egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) – viens no bīstamākajiem un agresīvākajiem egļu kaitēkļiem.  Egle ir viena no saimnieciski nozīmīgākajām koku sugām, tādēļ tas draud ar lieliem ekonomiskajiem zaudējumiem – piemēram, Čehijas meži 2019. gadā mizgraužiem zaudējuši 30 miljonus kubikmetru koksnes. Tomēr šogad šo kaitīgo vaboļu postījumi mazinājušies. Arī Rīgai piederošajos mežos mizgraužu ķeramslazdos ievāktā “raža” šajā vasarā bijusi mazāka nekā pērn, kas, protams, ir ļoti iepriecinoši. 

Savākti divi spaiņi kukainīšu

Kā vēsta SIA “Rīgas meži” mežsaimniecības daļas vadītājs Jānis Ģērmanis, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad situācija vizuāli liekas ievērojami labāka. Pagājušajā rudenī, braucot pa mežiem, varēja redzēt, ka daudzās vietās ir jauni mizgraužu postījumi un nokaltušas egles, kas ātri reaģē uz vaboļu kaitējumu un aiziet bojā sezonas laikā. Turpretī šogad mizgraužu postījumi acīs nedūrās. 

Protams, visu nepieciešamo SIA “Rīgas meži” izdarīja laicīgi. Vēja gāztos un bojātos kokus uzņēmums ziemas laikā cenšas izvākt vienmēr, jo tādas ir meža sanitārās prasības. Pagājušajā gadā šādu koku aizvākšanai tika pievērsta īpaša uzmanība. Pērn SIA “Rīgas meži” izlika 148 mizgraužu ķeramslazdus, bet šogad – 245. Var redzēt, ka vaboļu šogad vairs nav tik daudz, jo slazdos iekritis par kādu ceturtdaļu mazāk mizgraužu nekā pērn. Pagājušajā gadā noķerto vaboļu apjoms ietilpa 23 litros. Mizgrauži ir sīkas vabolītes, tikai 3-4 mm garas. Visus noķertos mizgraužus varētu sabērt mazliet vairāk nekā divos lielos spaiņos.

Mizgrauži aprima septembrī

Lai mizgrauži nenopostītu lielas platības, jārūpējas par egļu mežu sanitāro stāvokli. Vēja gāzti vai sniega lauzti koki lielās platībās ir lieliska vieta, kur mizgraužiem vairoties. Šiem kukaiņiem nav jāpūlas, lai bojātā kokā izdzīvotu un radītu pēcnācējus. Atkarībā no laika apstākļiem mizgrauži var veidot pat trīs paaudzes gadā. Pati aktīvākā ir pirmā mizgraužu paaudze, kas parasti izlido maijā. Jūlijā iestājas miera periods, bet augustā un septembrī izlido otrā paaudze. Ja ir agrs un silts pavasaris un vēls rudens, tad ļoti iespējams, ka attīstās arī trešā vaboļu paaudze. Jo vairāk mizgraužu paaudžu, jo lielāki postījumi. Šogad vaboļu aktivitāte samazinājās jau septembra beigās, tāpēc oktobra sākumā visi slazdi tika noņemti.

Nu jau trīs gadus kā Latvijā, tā pārējā Eiropā mizgraužu savairošanos veicina tiem labvēlīgi  klimatiskie apstākļi, vētras, sausums un plūdi. Tas viss novājina mežu, tāpēc kukaiņiem ir vieglāk ieviesties un tikt galā ar kokiem. Sevišķi smagi mizgrauži Eiropā skāruši Čehiju, Vāciju, Austriju un Franciju. Tur situācija ir ievērojami sliktāka nekā pie mums.

Tomēr šis gads gan Latvijā, gan Eiropā ir bijis mierīgāks, un postījumu ir ievērojami mazāk. Pēc zinātnieku domām, par to galvenokārt jāpateicas vēlajam un samērā vēsajam pavasarim. Maijā un jūnijā temperatūra bija zemāka par to, kāda nepieciešama mizgraužiem, un pirmajā izlidojumā tie nespēja uzbrukt eglēm pietiekoši aktīvi. Bez tam mizgraužiem līdz šim bijuši divi vai trīs labvēlīgi gadi, taču dabā iekārtots tā, ka kādā brīdī konkrēta parādība sasniedz augstāko punktu un tad atkal samazinās. Vai Latvijā šis augstākais punkts jau sasniegts, pateikt ir grūti. Pilnībā situācija ar mizgraužiem atrisinājusies nav, un redzēs, kā būs nākamgad.

Lauztās egles izvāc laikus

Kā labāk pasargāt egļu mežus no postījumiem? Protams, visaptveroša kaitēkļu iznīcināšana šai gadījumā nav iespējama. Pat ja to varētu izdarīt, izmantojot ķimikālijas, tas Latvijā netiktu pieļauts. Pie tam mizgrauži dzīvo zem egļu mizas, kur ar ķīmisko apstrādi praktiski nav iespējams piekļūt.

Ko darīt? Pirmkārt, no mizgraužu skartajām teritorijām savlaicīgi, pirms mizgraužu sezonas sākuma, jāizvāc visi bojātie un novājinātie koki. Ja rudenī, ziemā vai agrā pavasarī tiek nolauzti vai izgāzti koki, kas ilgi paliek zaļi, vabolēm tajos ieperināties ir visvieglāk. Zinātnieki saka – lai nogalinātu veselīgu egli, vajag vismaz 2000 mizgraužu, bet, ja koks ir novājināts, pietiek ar mazāku kukaiņu skaitu. Mizgraužu aktivitāte sākas aprīlī un maijā, kad vidējā diennakts temperatūra nav zemāka par piecpadsmit grādiem. Tādēļ visi bojātie koki jāaizvāc līdz pirmajam aprīlim. Tā ir visefektīvā aizsardzība.

Otrkārt, ķeramslazdu izlikšana svaigos izcirtumos. Ķeramslazdi ir plastmasas piltuves, kurās tiek ievietota speciāla viela – feromons, kas pievilina mizgraužus. Šādā veidā gan var noķert tikai 5-10 % kaitēkļu, taču arī tas ir daudz – vietās, kur mizgraužu blīvums samazinās kaut par desmito daļu, eglēm ir lielākas izredzes izdzīvot.

Ja saistībā ar mizgraužiem tiek izsludināta ārkārtas situācija, tad egļu un pat priežu audzes labāk necirst. Protams, tas ir galējs lēmums, kādu šogad pieņemt nenācās. Ja mizgrauži mežā bojā atsevišķus kokus, tos kopā ar tuvākajiem acīmredzami bojātajiem kokiem vēlams izcirst un savlaicīgi izvest no meža. Ja nokaltušo un kalstošo egļu ir tik daudz, ka nekas vērā ņemams pāri vairs nepaliek, tad jānozāģē visa audze un izcirtumā jāizliek ķeramslazdi – tas ir pats efektīvākais veids, kā aizsargāties no mizgrauža. Citādi mizgrauži ķersies klāt arī blakus eglēm.

Tīrās egļu audzēs skāde lielāka

Nokaltušās egles galvenokārt var realizēt kā enerģētisko koksni, bet atsevišķus kokus var izmantot arī mazvērtīgiem zāģmateriāliem, no kuriem gatavo paletes vai kastes. Nokaltušās egles bez skujām un ar sīkām ejiņām mizā un koksnē vairs neizmanto ne būvniecībā, ne apdares dēļiem. Šāda koksne zaudējusi aptuveni pusi no savas vērtības. Meža īpašniekiem tā ir ļoti liela skāde, sevišķi tiem, kuru īpašumā ir daudz egļu tīraudžu. Mistrotās audzēs, kur bez eglēm aug arī bērzi un priedes, nav liela nelaime, ja aiziet bojā dažas egles. Savukārt tādās vietās, kur aug tikai egles, mizgrauži ir ļoti bīstami.

Rīgai piederošajos mežos visvairāk mizgraužu ir ieviesies tā saucamajās Slokas papīrfabrikas egļu plantācijās. Šīs egles savulaik tika stādītas papīrfabrikas vajadzībām, šobrīd tās ir 60-80 gadus vecas, aug pārāk blīvi un ir apstājušās savā attīstībā. Vietas, kur egles sāk nīkuļot, ir ļoti bīstamas, jo tajās mizgraužiem ir viegli attīstīties – sevišķi tad, ja augsne ir pārlieku mitra, kas kokiem rada papildus stresu.

Anita Jaunbelzere