Par kopšanas cirtēm Mežaparkā
Fotogalerija: Tikšanās ar masu mediju pārstāvjiem par kopšanas cirtēm Mežaparkā
Koku ciršana kultūras un atpūtas parkā „Mežaparks" tiešām tiek plānota, un tas jau ilgāku laiku ir viens no SIA „Rīgas Meži” aktuālākajiem darba uzdevumiem. Šis darbs ir ļoti apjomīgs un specifisks, tādēļ tam ir nopietni jāgatavojas, apzinot un izpētot katru konkrēto vietu. Kopējā kultūras un atpūtas parka teritorija ir 380 ha, kuras lielāko daļu aizņem mežs. Nākotnē tiek plānotas kopšanas cirtes ar mērķi izkopt Mežaparka ainavu un nodrošināt pilnvērtīgu Mežaparka mežaudžu atjaunošanos. Mežaparka teritorijā vēsturiski ir bijušas daudzas gleznainas ainavas, dižkoki, īpatnēji koki, kāpas, pauguri un skati uz Ķīšezeru, kuri pēdējo divdesmit gadu laikā ir aizauguši ar pamežu – krūmiem un lapu kokiem. Lai parks būtu sakopts no mežsaimnieciskā viedokļa un priecētu apmeklētājus, daudzas no šīm dabas vērtībām vajadzētu atsegt, kā tas ir bijis laikā, kad parks tika ierīkots. Kopšanas cirtes atbrīvos vecās divsimtgadīgās priedes no blakus esošiem jaunākajiem kokiem, kas šobrīd nomāc un traucē šo priežu augšanu un var būt par cēloni to nonīkšanai barības vielu vai gaismas trūkuma dēļ.
Kaut arī Mežaparka priedes augs vēl ilgi, jārēķinās ar to, ka arī kokiem ir savs mūžs tāpat kā cilvēkiem. Tāpēc, lai kultūras un atpūtas parks „Mežaparks” nākotnē nepaliktu bez priedēm, par priežu atjaunošanu jādomā jau tagad. Ir jāatjauno jaunu priedīšu audzes zem lielo priežu vainagu klāja, jāizkopj pusaugu priežu grupas, retinot blīvi saaugušos kokus un veicot citus meža saglabāšanas darbus.
Padomju gados Mežaparkā nezināmu iemeslu dēļ tika sastādītas apses, liepas un papeles, kaut arī šejienes smilšainajā augsnē vislabāk aug priedes. Tagad šīs vecās un savu mūžu nodzīvojušās papeles un apses ir jāizņem un to vietā jāstāda priedes. Lielās, vecās priedes netiks aiztiktas. Tās ir „Mežaparka” lepnums un prasa rūpīgu kopšanu, lai nodzīvotu pēc iespējas ilgāku mūžu.
Mežaudze, kurā nenotiek kopšanas cirtes, saaug pārāk biezi, izstīdzē un novājinās, jo kokiem tajā jācīnās citam ar citu par augšanas telpu. Šādi novājināti koki ir uzņēmīgi pret kaitēkļiem, slimībām, snieglauzēm un citiem negatīvajiem faktoriem. Tāpēc daļa koku ir jāizretina, lai atstātie aug spēcīgāki un ar laiku izveido veselīgu, pilnvērtīgu mežaudzi.
Kultūras un atpūtas parkā „Mežaparks” pēdējās desmitgadēs kļuvusi aktuāla arī krūmu problēma. Cilvēki, kuri te atpūtušies 50. un 60. gados, atceras Mežaparku kā mežu bez krūmiem, jo tie regulāri tika izcirsti.
Pēdējos gados meža augsnēs ar nokrišņiem nonāk daudz slāpekļa, un tās kļūst auglīgākas. Kādreiz nabadzīgajās Mežaparka smiltīs auga tikai priedes, taču tagad Mežaparkā ienāk tam neraksturīgas agresīvas sugas, piemēram, kļavas, ozoli un korintes no mazdārziņiem. Saaugušie krūmi ir jāizcērt ainavas veidošanai un saglabāšanai, un , lai atbrīvotu vietu jaunajām priedēm. Arī parka apmeklētāji, kas „Mežaparkā” sporto, jūtas drošāk un komfortablāk skrajā un pārredzamā mežā.
Krūmu un atsevišķu koku izciršana vajadzīga arī ainavas veidošanai gar Ķīšezera krastu. Parku ierīkojot, tika izvietoti soliņi, lai uz tiem sēžot varētu baudīt ezera ainavu. Patlaban krūmi aizsedz ainavu uz Ķīšezeru, un tā ir atsegta tikai pāris vietās.
Pašlaik aktīvi notiek kultūras un atpūtas parka „Mežaparks” detālplānojuma izstrāde. Tās mērķis ir tāda parka attīstība, kas nodrošina kvalitatīvas iedzīvotāju atpūtas, izglītošanas, izklaides, sporta un rekreācijas iespējas, vienlaikus saudzējot parka vēsturiskās un dabas vērtības. Nepamatotas ir to rīdzinieku bažas, kuri uzskata, ka parka teritorijā varētu notikt apbūve.
Detālplānojuma izstrādes ietvaros Mežaparkā veikti vairāki pētījumi, tai skaitā bioloģiskās daudzveidības un dendroloģisko vērtību izpēte. Tās gaitā Mežaparkā apzinātas dabas vērtības un sniegtas rekomendācijas to saglabāšanai un aizsardzībai. Veidojot detālplānojumu, šī informācija tiek ņemta vērā. Mežaparka detālplānojumu paredzēts apstiprināt šā gada decembrī, bet pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana paredzēta jau septembrī.
Meža kopšanas darbi kultūras un atpūtas parka „Mežaparks” teritorijā tiks veikti saskaņā ar detālplānojumā paredzēto teritorijas atļautās izmantošanas zonējumu. Ikvienai unikālajai teritorijai tiks piemērots savs kopšanas režīms pēc individuālas „piegrieztnes", lai saglabātu esošās dabas vērtības un veidotu pievilcīgu parka ainavu. Kopšanas darbi varēs sākties apmēram pēc gada un tiks veikti pakāpeniski vairāku gadu garumā. Tie norisināsies ziemas sezonā, kad cilvēku Mežaparkā ir vismazāk.
Kopšanas darbi kultūras un atpūtas parkā „Mežaparks” var notikt tikai saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, un šos procesus uzrauga Valsts Meža dienests.
Līdz šim likumdošana paredzēja, ka visi meži tiek apsaimniekoti pēc vienādiem principiem, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas pilsētu teritorijā vai ārpus tās. Taču 2012. gada 1.janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Meža likumā. Tagad likumā iekļauti arī panti par parkiem, mežaparkiem un ainavu kopšanas cirtēm, un Meža likuma izpratnē „ainavu cirte" ir cirtes veids ainavas elementu saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai, bet „mežaparks" - sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes meža teritorija, kurā ir labiekārtojuma elementi un kuru sabiedrība izmanto savai atpūtai. Tas ļaus arī kultūras un atpūtas parka „Mežaparks” apsaimniekotājiem SIA „Rīgas Meži” maksimāli saudzīgi un pārdomāti sakārtot parka mežu un saglabāt to parka veidotāju iecerētajā skaistumā.
