Grīziņkalna apmeklētājus pārsteidz pilsētvidei neraksturīgs putns

kokā vistu vanags

SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajā Grīziņkalnā augstā eglē mājvietu radis vistu vanags (Accipiter gentilis). Tas ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) putns, kurš pēdējos gados aizvien veiksmīgāk pielāgojies pilsētas videi.

“Vistu vanags mūsu parkā mājo jau vairāk nekā gadu. Šis putns mums – parka kopējiem ir liels palīgs un atspaids ikdienas darbos. Īpaši tajos, kas saitīti ar atkritumu apsaimniekošanu un grauzēju iznīcināšanu,” stāsta “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” komunālās tehnikas operators Māris Ugainis. “Līdz ar vistu vanaga klātbūtni Grīziņkalnā nemana vairs vārnu radīto haosu, kas šad un tad novērojams citos Rīgas parkos. Kā zināms, pilsētas vārnas, meklēdamas atkrituma tvertnēs cilvēku izmestās pārtikas atliekas, teju pa visu parku izmētā papīrus un citus atkritumus. Grīziņkalnā šāda vārnu visatļautību vistu vanags nepieļauj! Tas ar īpašu rūpību regulē vārnu vai grauzēju skaitu parkā un, ja to ir par daudz, kāda vārna vai pele kļūst par vanaga pusdienām.”

Pēc parka darbinieku novērojumiem Grīziņkalnā ligzdo divi vistu vanagi. Bet Rīgā kopumā ir ap 40 vistu vanagu pāru. Turklāt to skaits pēdējos gados nedaudz pieaug.

Vistu vanagi ir pielāgojušies dzīvei pilsētas apstākļos, jo barības un ligzdošanas vietu šeit ir pietiekami daudz. Rīgas vanagu ligzdas nereti atrodas tuvu mājām un ielām, pārsvarā parkos, kapos un citos apstādījumos, kas nav raksturīgi ārpus pilsētas ligzdojošo vanagu populācijām.

Vistu vanagi barojas ar dažādām putnu sugām, tos ķerot uz zemes, gaisā un pat ūdenī. Pārsvarā medī baložus un vārnas, reizēm arī zīdītājus - žurkas un vāveres."

Vistu vanagi mīt arī nupat sakoptajā Šmerļa mežā, kur zināmas četras vanagu ligzdas. Plānojot un īstenojot meža kopšanu pilsētā, 50 metru rādiusa ap šīm ligzdām nenotiek nekāda mežizstrāde vai pameža kopšana. Vistu vanagu ligzdas ir arī Mežaparkā un Mežārēs, kur patlaban tiek veikta saudzīga mežizstrāde.

Vēsturiski vistu vanagi Rīgas un Pierīgas teritorijā tika novēroti jau 19. gadsimtā, taču pirmā pierādītā ligzdošana Rīgas pilsētā reģistrēta 1981. gadā Mežaparkā. 20. gadsimta 90. gadu sākumā ligzdošanas blīvums Rīgā sasniedza aptuveni 30 pārus uz 100 km².

Vanagu veiksmīgā pielāgošanās pilsētai apliecina, ka savvaļas dzīvnieki var līdzāspastāvēt ar cilvēkiem, ja vide tam ir labvēlīga.

Citi raksti

Skatīt visus

meža ezers

16.09.2025.

“Rīgas mežu” vides izglītības centrā “EkVidO” atklās Latvijā pirmo Meža terapijas taku

SIA “Rīgas meži”, sadarbojoties ar vadošajiem Latvijas meža terapijas speciālistiem, ir izveidojuši unikālu piedāvājumu vides izglītības centra “EkVidO” apmeklētājiem – Latvijā pirmo Meža terapijas...

Vīrietis uz zaļa fona

15.09.2025.

SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis: dabas kapitāla vai cilvēka vajadzību pārvaldība - nākotnes šķietamība vai šķietamā nākotne

Vai meža apsaimniekošana var mainīt Latvijas un Eiropas nākotni? Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks laikā, kad ģeopolitiskie satricinājumi, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudums...

05.09.2025.

Līdzsvars starp klimatu, sabiedrību un ekonomiku – kā mežs to spēj noturēt?

No 18. līdz 19. septembrim Rīgā norisināsies starptautiska konference “Integrētā meža apsaimniekošana vides, sabiedrības un ekonomikas līdzsvaram”, kas vienkopus pulcēs pasaulē atzītus ekspertus...