"Dienas bizness": Augstas pievienotās vērtības produkti audzē spēku
Meža nozare audzē apgrozījumu
Kā liecina SIA "Lursoft" datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati, pēc neto apgrozījuma 2014. saimnieciskajā gadā nozares līderi - valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvijas finieris" - ir noturējuši savas pozīcijas, bet trešajā vietā joprojām ir SIA "Kronospan Riga". Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu pērn veica SIA "Pata AB" - par 24 milj. eiro. Tāpat iespaidīgu apgrozījuma kāpumu 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu uzrādīja SIA "Latgran" - par 13,9 milj. eiro - un SIA "Jēkabpils mežrūpniecība" - par 10,4 milj. eiro. Lielāku pieaugumu spēja uzrādīt valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts meži" - par 15 milj. eiro. Jārēķinās, ka meža nozares stūrakmens ir Latvijas valsts mežos iegūstamie koksnes resursi.
Straujākais apgrozījuma pieaugums - SIA "Rīgas meži"
Proporcionāli straujāko apgrozījuma pieaugumu uzrāda SIA "Rīgas meži" (viens no retajiem meža nozares vertikāli integrētajiem uzņēmumiem), kurš pērn neto apgrozījumu palielināja par 58 % jeb 4,3 milj. eiro. «Pašu veiktā mežizstrāde, iegūto zāģbaļķu pārstrāde savā kokzāģētavā un dziļākas pārstrādes produktu ražošana, kā arī pasūtījumi Rīgas pilsētas labiekārtošanā ir galvenie iemesli tik straujam neto apgrozījuma pieaugumam,» skaidro SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. Šobrīd sevi attaisno iepriekš uzņemtais kurss uz to, lai mežu īpašnieks pats veiktu pārstrādi un gūtu no tās maksimāli lielus augļus. «Pārvietojamies uz priekšu visās frontēs,» tā uz jautājumu par iecerēm mežizstrādes un kokapstrādes jomā atteic A. Tauriņš.
TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 204 milj. eiro, t.i., vidēji katram uzņēmumam par 2 milj. eiro. Tā kā vairāk nekā 80 % no saražotā tiek realizēti ārvalstu tirgos, tas pierāda, ka Latvijas uzņēmēji spēj sekmīgi izmantot starptautiskā tirgus konjunktūru, jo ir elastīgi un mobili. Daudzi nozares dalībnieki šajā laikā veica investīcijas, lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti un samazinātu izmaksas, tādējādi audzējot savu konkurētspēju.
Iepriekšējo gadu investīciju atdevi jaunu ražotņu izveidē un esošo paplašināšanā var redzēt arī nozares TOP 100. Neto apgrozījuma palielināšanas recepte katram uzņēmumam ir sava: vieniem tie ir lielāki apjomi, citam - dārgāka produkcija. Kokrūpnieki aizvien lielāku enerģiju velta tam, lai arvien vairāk Latvijā saražotos pirmapstrādes produktus pārvērstu citos izstrādājumos ar daudz lielāku pievienoto vērtību, un rezultāts neizpaliek. Protams, ir arī tādi uzņēmumi, kuri pērn piedzīvojuši neto apgrozījuma kritumu. Nozarē kopumā darbojas ap 3000 uzņēmumu, un tā vēl šodien ir viena no Latvijas eksporta balstiem.
Importē baļķus
Viena no jomām, kura visvairāk izjūt tirgus cenu svārstības, ir koksnes tirdzniecība. It sevišķi šo cenu svārstību - "amerikāņu kalniņus" - izjūt tie uzņēmumi, kuri nodarbojas ar celulozes ražošanas izejvielu - papīrmalkas un celulozes šķeldas - eksportu. Tomēr pērn šajā jomā strādājošie SIA "АCA Timber" un SIA "SCA Mežs Latvija" (iepriekš - SIA "Sodra Latvia"), tieši pretēji, uzrādīja neto apgrozījuma pieaugumu. SIA "АCA Timber" neto apgrozījumu pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu kāpināja par 74 % jeb 7,6 milj. eiro.
«Apguvām jaunus tirgus segmentus, un finansiālās darbības rādītāju pieaugums neizpalika,» lakoniski lielo neto apgrozījuma pieauguma kāpumu komentē SIA "ACA Timber" līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš atzīst, ka liela loma pērnā gada neto apgrozījumā ir Norvēģijas zāģbaļķu piegādēm uz Latvijas kokzāģētavām, savukārt celulozes šķelda no šiem uzņēmumiem, kā arī papīrmalka no Latvijas tika eksportēta uz Norvēģiju.
«Celulozes izejvielu eksports no Latvijas uz Somiju un Zviedriju pērn saruka, taču to ar uzviju kompensēja citi tirdznieciskie darījumi,» tā A. Apfelbaums. Uzņēmums strādā ar Krievijas un Baltkrievijas koksnes resursu pārdevējiem. «No Baltkrievijas uz Latviju piegādājām koksnes izejvielas kokskaidu granulu ražotājiem, arī no Krievijas vedam uz pārstrādi Latvijā apaļkoksni,» tā uz jautājumu, ko importē no austrumu kaimiņvalstīm, atbild A. Apfelbaums. Viņaprāt, fakts, ka Latvija no apaļkoksnes eksportētājvalsts pārvēršas par importētājvalsti, ir apsveicama parādība un pierāda šeit strādājošo kokrūpnieku konkurētspēju.
