Operas skvērs - Toreiz un Tagad

Skvēra vēsture un mūsdienas

1857.gada 15.novembrī Rīgas birģermeistars Eduards Grimms ar apzeltītu lāpstu svinīgi sāka pilsētas nocietinājuma aizsargvaļņu norakšanu. Tā laika avīzēs rakstīja: “Plīvoja karogi, rībēja bungas un simtiem ļaužu pavērtām mutēm noraudzījās vēsturiskajā brīdī.”

Tieši šo laiku varam uzskatīt par mūsdienu Rīgas apstādījumu un zaļās rotas aizsākumu, ko mūsu laikos aprūpē uzņēmuma “Rīgas meži” daļa “Dārzi un parki” darbinieki.

Sākotnēji Operas skvēra apstādījumus izveidoja ainavu arhitekts no Lībekas - Vents. Viņš uz Rīgu pat neatbrauca. Attālināti strādājot, Venta sazīmētos apstādījumus ierīkoja 19. gadsimta 60-tajos gados.

Tajā pašā laikā bijušajā Pankūku bastiona vietā uzbūvēja Pilsētas teātri (mūsdienu Nacionālo Operas un baleta ēku). 1882.gadā te izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega gan teātra ēka, gan tika izpostīti apkārtnes apstādījumi.

Atjaunojot apstādījumus, Rīgas galvenais dārzu arhitekts un veidotājs Georga Kūfalts zemākajā terases daļā ierīkoja pilsētas lielāko paklājdobi. Tā kā teātra ēka celta klasicisma stilā, tad arī partera apstādījumi veidoti simetriski, bet tās galā (skatoties no operas)  atrodas strūklaka. 

Sākotnēji dobes centrā bija zāliens, bet malās - četras rindas ar augstcelma ceriņiem.

Pēc Pirmā pasaules kara mode mainījās it visā, arī ainavu arhitektūrā. Rīgas galvenais dārznieks, G. Kufalta bijušais asistents Andrejs Zeidaks, pārstāvēja citu apstādījumu veidošanas filozofiju, kuras vadmotīvs bija: “vairāk saules, vairāk krāsu!”

Viņaprāt, G. Kufalta stādītie ceriņi un citi koki aizsedza skatu uz teātra namu, tāpēc A. Zeidaks izlēma ceriņus pārstādīt, vairākus kokus nozāģēt un gar celiņu perimetru izveidot puķu dobes.

Dobes galā  1887. gadā novietoja pēc Augusta Folca meta darinātu cinka lējuma strūklaku „Nimfa”, kas virs galvas pacēlusi gliemežnīcu, bet tai pie kājām četri bērniņi rotaļājas ar delfīniem.

No cinka gatavotā skulptūra ne tikai cieta abos karos, bet laika gaitā saira metāls, tāpēc 1986. gadā to nomainīja pret bronzas kopiju, kuru izgatavoja tēlniece Mirdza Lukaža. Folca oriģināldarbs glabājas Rundāles muzejā.

Blakus strūklakai aug diži ozoli, tie varētu būt stādīti vienlaikus ar vaļņu nojaukšanu 19.gadsimta vidū.

Lielā Operas skvēra skaistā paklājdobe ir SIA “Rīgas meži” daļas “Dārzu un parku” speciālistu cītīga darba rezultāts.  Paklājdobes stādīšana dārzniekiem vienmēr ir bijis īpašs notikums. Vispirms tiek sagatavota augsne. Tad ar mietiņiem un auklām iezīmē dobes zīmējuma aprises. Vairākus tūkstošus stādu noteiktā dienā (vēlams agrās rīta stundās) dēsta teju visi Rīgas dārznieki.

Lai uzzinātu vairāk par Operas skvēra garo un krāšņo vēsturi, aicinām doties vasarīgā pastaigā gar Kanālmalas apstādījumiem un klausīties “Rīgas mežu” izveidoto audio gidu: https://ej.uz/ewt7

Avoti: “Rīgas mežu” informācija, “Rīgas dārzu un parki ceļvedis”