Brīvības bulvāra aleja – Toreiz un Tagad

Brīvības bulvāra aleja

Brīvības bulvāris ir viena no Rīgas centrālajām un svarīgākajām artērijām, kas savieno Brīvības pieminekli ar Raiņa bulvāra krustojumu un tālāk stiepjas līdz  Elizabetes ielai, kur bulvāris pārtop par Brīvības ielu. Tomēr tā vēsture sniedzas tālākā pagātnē – sākotnēji šī vieta bija daļa no senā Vidzemes tirdzniecības ceļa, kas no 13. līdz 16. gadsimtam apstājās pie Smilšu ielas Vecrīgā.

Līdz ar laikiem mainījās gan bulvāra nosaukumi, gan funkcijas. 1754. gada plānos šis ceļš bija daļa no Lielās Smilšu ielas, pazīstams arī kā Lielais Smilšu ceļš. Tas sākās pie pilsētas nocietinājumiem un stiepās līdz Lielajai Kalēju ielai, ko mēs šodien pazīstam kā Ģertrūdes ielu,. Pēc 1812. gada ugunsgrēka, Rīgas priekšpilsēta tika pārplānota un ceļš līdz Elizabetes ielai būtiski paplašināts. 19. gadsimta beigās šo ielas posmu nosauca par Aleksandra bulvāri, bet 1923. gadā tas ieguva nosaukumu, kādu mēs zinām šodien – Brīvības bulvāris.

Liepu aleja – vecākā Rīgas koku stādījuma daļa

Īpaša uzmanība jāpievērš Brīvības bulvāra alejai, kur aug iespaidīgs skaits Holandes liepu (Tilia vulgaris). Pirmās no tām tika iestādītas jau 1862. gadā, un, lai gan laika gaitā koku izkārtojums un skaits mainījies, alejas kopskats joprojām ir saglabājies. Kad 1922. gadā Latvijas valdība lēma par Brīvības pieminekļa celtniecību, vairākas no liepām nācās nozāģēt, lai atbrīvotu vietu šim vēsturiskajam simbolam. Tomēr tā laika Rīgas dārzu vadītājs Andrejs Zeidaks uzsāka pieminekļa apkārtnes apzaļumošanas projektu, kur ietilpa arī jaunu liepu stādīšana.

Šodien Brīvības bulvāra vidū atrodas garākais un augstākais cirptais dzīvžogs Latvijā, kas aptver apmēram 180 kokus. Liepu kopšana ir sena tradīcija – katru gadu agrā pavasarī, uzņēmuma “Rīgas meži” dārzu un parku arboristi veic koku zaru polardēšanu, apgriežot pērnās atvases. Šī metode ļauj saglabāt liepām raksturīgo kuplumu un stiprumu, nodrošinot tām garāku mūžu.

Brīvības piemineklis – tautas brīvības simbols

Brīvības pieminekļa ideja dzima 1922. gadā, un pēc vairāku gadu konkursa tika izvēlēts Kārļa Zāles projekts "Mirdzi kā zvaigzne!". Pieminekļa celtniecība sākās 1931. gadā, un to finansēja no tautas ziedojumiem. 1935. gadā, Latvijas valsts 17. gadadienā, piemineklis tika atklāts.

Lai radītu plašuma sajūtu pieminekļa apkārtnē, uzcelšanas laikā tika nocirstas četras liepu rindas, taču pēc pāris gadiem ainavu papildināja jaunas stādījumu līnijas, kuras kopš tā laika regulāri kopj. Šodien Brīvības pieminekļa zālienā zied dažādas puķes. Pavasarī – sīpolpuķes (pamatā tulpes sarkanbaltsarkanos toņos), savukārt vasarā citas puķes tādās pašās krāsās, kuru kopšanu un saglabāšanu veic “Rīgas mežu” daļas Dārzi un parki dārznieki. Koku stādījumi un ainavu dizains tiek uzturēts ar rūpību, regulāri nomainot bojātos kokus un aizstājot tos ar dižstādiem, lai aleja vienmēr izskatītos sakopta.

Brīvības bulvāra aleja šodien ir ne tikai vizuāli iespaidīga vieta, bet arī vieta ar vēstures auru, atgādinot kā par  Rīgas, tā arī  Latvijas pagātni, vēsturi un tautas neatlaidību.

#BrīvībasBulvāraAleja #RīgasParkiToreizTagad

Avoti: “Rīgas mežu” informācija, informācija no interneta.