Bastejkalns un Kanālmalas apstādījumi – Toreiz un Tagad

Kanālmalas apstādījumi atrodas Rīgas centrā, aptuveni trīs kilometru garā pilsētas kanāla abās pusēs, vairāk nekā desmit hektāru platībā.

Par šiem apstādījumiem rūpējas SIA “Rīgas meži” daļas “Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa dārznieki un speciālisti.

Parks laikmetu griežos

Kanālmalas un Bastejkalna vēsture saistāma ar Aleksandra II rīkojumu par Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanu 1857. gadā. Pēc arhitektu J.D. Felsko un O. Dīces projekta nocietinājumu grāvju vietā izveidoja pilsētas kanālu. Pēc gada starp Basteja bulvāri un pilsētas kanālu tika uzbērts mākslīgs kalns, ko šodien zinām kā Bastejkalnu.

Apstādījumu projekta izstrādi uzticēja Lībekā dzīvojošam dārzu inženierim A.Ventam (A.Wendt). Viņš uz Rīgu nebrauca, bet strādāja attālināti. Pēc viņa projekta Smilšu bastiona vietā uzbēra pauguru, kam deva Bastejkalna nosaukumu. 1858. gadā F.V. Tīmes uzraudzībā  gar Brīvības ielu, kā arī starp Krišjāņa Barona un 13. janvāra ielām stāda pirmos kokus. Pēc gada  Bastejkalna virsotnē ierīko apstādījumus, bet 1860. gadā te uzceļ koka paviljonu apkārtnes vērošanai.

No 1880.gadiem par apstādījumu ierīkošanu rūpējās pilsētas galvenais dārznieks un ainavu arhitekts Georgs Kūfalts (1853. – 1938.). Viņš 1887. gadā Bastejkalnā pārplānoja celiņus un apstādījumus, paviljona vietā uzbūvēja Vīnes kafejnīcu, kur jaukā laikā sēžot varēja raudzīties uz apstādījumiem un Rīgas panorāmu.

1898. gadā Bastejkalnā ierīkoja akmens krāvumu, strautiņu ar kaskādēm, ūdenskritumu un alpināriju. Pēc jaunā plānojuma kalna virsotnē varēja nokļūt no trim pusēm pa spirālveida celiņiem ar nelieliem kāpumiem.

Savukārt G. Kūfalta pēctecis, Rīgas parku direktors, daiļdārznieks un ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks (1874. – 1964.), sākot darbu Rīgā 1915. gadā, uzsāka arī Kanālmalas rekonstrukciju. Vadoties no savas pārliecības – padarīt parkus gaišākus, krāsainākus un praktiski izmantojamākus, viņš saīsināja celiņus, lai steidzīgajiem nav jāmet lieli līkumi, retināja biezos stādījumus un Bastejkalna parterā izveidoja simetriskas puķu dobes, kurās grupās iestādīja skuju kokus.

Savukārt Bastejkalna ūdens kaskādes apkārtne, ko G. Kūfalts bija izdaiļojis ar ātri nezālēs ieaugošiem Alpu augiem, A. Zeidaks ierīkoja plašus ziemciešu puķu stādījumus. 1929. gadā Bastejkalna pakājē, netālu no Kanālmalas, tika atklāts tēlnieka Teodora Zaļkalna veidotais piemineklis Rūdolfam Blaumanim.

1939. gadā Nekustamu īpašumu valde izšķīrās, ka Vīnes paviljona vietā jāuzceļ skatu tornis ar suvenīru kiosku. Šo ideju līdz karam nepaspēja īstenot. Tagad Bastejkalna virsotnē ir mākslinieka Ērika Božes  betonā darinātais vides objekts “Soliņi”, kas tapis ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu 2014. gadā.

Padomju Latvijas laikā 1951. gadā notika lieli Bastejkalna rekonstrukcijas darbi. Sakarā ar gatavošanos Rīgas 750 gadu jubilejai, Bastejkalna augšā pēc J.Gintera projekta tika izveidotas atbalsta sienas no Sauleskalna gliemeždolomīta. Sienās tika iekļautas karā sagrauto Vecrīgas vēsturisko celtņu portālu detaļas un citi dekoratīvi elementi, kas papildināja Bastejkalna ainavas romantisko un senatnīgo noskaņu. 

Parks mūsdienās

Kanālmalas apstādījumu pēdējā rekonstrukcija notika 2000. – 2002. gados, kad kanālu iztīrīja visā tā garumā, nostiprināja tiltu būvkonstrukcijas, izgaismoja patiltes, lai varētu viegli pa kanālu braukt ar laivām un kuģīšiem. Kalna un kanāla nogāzes nostiprināja ar šūnveida materiālu. Bastejkalna sektorā atjaunoja ūdens kaskādi un Jaunlaulāto tiltiņu.

Tā kā atkritumu apsaimniekošana publiskās vietās ir lielo pilsētu aktualitāte, parkā 2023. gadā uzstādītas 8 jauna dizaina unfunkcionalitātes atkritumu urnas. Tās ir daļēji slēgtas, tādejādi ir grūtāk pieejamas putniem, bet nodrošina ērtāku iztukšošanu.  Tāpat tās ir aprīkotas ar Latvijā līdz šim neizmatotiem plauktiņiem, kas paredzēti tukšo dzērienu iepakojumiem.

Ja īpaši veicas, var ieraudzīt Rīgas kanāla interesantākos iemītniekus – bebrus! Savukārt vasarā pie Bastejkalna iespējams pa kanālu izbraukt ar upes tramvaju vai arī pašiem ķerties pie airiem – piestātne iekārtota tieši blakus parkam. 

Avoti: SIA "Rīgas meži” informācija, “Rīgas dārzu un parki ceļvedis", liveriga.com.