Arkādijas parks – Toreiz un Tagad

Mūsu aprūpētais Arkādijas parks atrodas Rīgā, Pārdaugavā, starp Ojāra Vācieša un Friča Brīvzemnieka ielām, kā arī gar Rīgas – Jūrmalas dzelzceļa līniju. Parka platība ir apm. 7 ha.

Arkādijas parku mēdz dēvēt par ainavu arhitektūras pērli ar šarmantu un interesantu vēsturi. Mūsdienās to apsaimnieko “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” Pārdaugavas iecirkņa speciālisti. Savukārt Arkādijas parka vēsture sniedzas aptuveni 170 gadus senā pagātnē.

Arkādijas parka tapšana un vēsture

Šajā vietā 1852. gadā mecenātes Annas Vērmanes mazdēls Kristians Heinrihs fon Vērmanis nopirka teju simtgadīgu muižiņu un augstas kāpas galā ierīkoja Arkādijas dārzu (līdz Pirmajam pasaules karam oficiālais nosaukums – Torņakalna parks).

K.H. fon Vērmanis netaupīja līdzekļus – jau toreiz dārzs varēja lepoties ar krāšņām oranžērijām un siltumnīcām, kurās augušas palmas, reti tropiski augi, brieduši vīnogu ķekari, aprikozes, persiki un citi silto zemju augļi. Taču K.H. fon Vērmaņa mantinieki maz interesējušies par dārzu, siltumnīcām un augiem, tādēļ tas vairākkārt mainīja īpašniekus.

1885. gadā vietu nopirka tirgotājs K.V. Kleins. Viņš te ierīkoja dārza teātri, atrakcijas un traktieri. Tolaik dārzs tika dēvēts par Kleina parku.

Savukārt 1896. gadā šo dārzu iegādājās pilsētas valde, lai izveidotu skaistu parku Jelgavas priekšpilsētas iedzīvotājiem. Rīgas galvenā dārznieka Georga Kūfalta vadībā zaļā zona tika uzlabota un paplašināta, pievienojot daļu no kāpas nogāzes un bijušās Kobronskanstes esplanādes daļu. Vēlāk pilsēta iegādājās arī zemes gabalu gar tagadējo Friča Brīvzemnieka ielu.

Sekojot pilsētas galvas Džordža Armitsteda priekšlikumam, tika izmainīta Mārupītes gultne, ievadot to parka centrālajā daļā (sākotnēji upīte tecēja paralēli bijušajai Altonavas ielai, tagad – O. Vācieša iela), izbūvēja mākslīgu ūdenskritumu, tā saukto Imatru.

19. un 20. gadsimtu mijā parku vēl paplašināja, ierīkoja celiņus, tiltiņus pāri Mārupītei, daudzus kokus un krūmus izretināja vai nomainīja ar citiem, kuri gan daļēji aizgāja bojā kopā ar restorānu ugunsgrēkos 1902. un 1908. gadā.

Dārza iekārtošana tika pabeigta 1911. gadā. Kāds restorāna nomnieks tam deva “Arkādijas” vārdu, jo tas viņam esot atgādinājis senās Grieķijas novada idillisko ainavu.

Pirmā pasaules kara laikā dārzs tika krietni izpostīts. 20.gadsimta 20.gadu sākumā ainavu arhitekts un toreizējais Rīgas dārzu direktors Andrejs Zeidaks uzsāka Arkādijas dārza rekonstrukciju. Viņa vadībā atjaunoja zālienus, iestādīja cērpamus dzīvžogus, no košām ziemcietēm izveidoja lielas, neregulāras dobes. A. Zeidaks atklāja parku saules stariem, padarot to gaišāku un krāsaināku. Pateicoties viņam savā krāšņumā Arkādija kļuva par Vērmanes dārza konkurentu.

1926. – 1927. gadā atkal notika dārza pārveide. Augšējā terasē, no kuras pavērās skaists skats kā uz kalna nogāzi, tā Rīgas torņiem, pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta tika uzcelta gliemežnīcas tipa mūzikas estrāde un plašs terasveida koncertlaukums. Papildus ierīkoja bērnu rotaļu laukumu, bet restorāna vietā – Piena paviljonu.

Pārveides darbu laikā nojauca arī dārza nožogojumu gar toreizējo Altonovas (tagad – O. Vācieša) ielu. Tika sakopta Mārupīte, tajā ierīkots mākslīgais ūdenskritums un septiņi skaistie tiltiņi. Tie līdz mūsdienām ir saglabājušies kā nozīmīgi Arkādijas parka ainavas elementi.

Arkādijas parks un Trešā Atmoda

Arkādijas parks savulaik ir bijis liecinieks vēsturiskiem notikumiem, arī tādiem, kas bija svarīgi Latvijas neatkarības atgūšanā. Proti, šeit 1988.gadā notika vērienīgs protests pret plānoto Rīgas metro būvniecību. Saskaņā ar tā laika liecībām demonstrantu kolonna izstiepās 2,5 km garumā, kas atbilst attālumam no Arkādijas parka līdz 11.novembra krastmalai. Pateicoties šim pasākumam ar miermīlīgu gājienu, nevardarbīgu pretošanos, dziesmām, tautas vienotības un valstiskuma apziņas dzimšanu un iesakņošanos, turpinājās Trešā Atmoda un pēc dažiem gadiem tika atjaunota Latvijas neatkarība

Tāpat daudzi joprojām atceras kādreizējo kinoteātri “Arkādija”, kas atradās skaistā koka namā. 1980.gadu beigās te bija viens no svarīgākajiem Trešās Atmodas šūpuļiem, jo ēkā atradās Vides aizsardzības kluba Arkādijas nodaļa. Te pulcējās vides aktīvisti, te dzima idejas Latvijas dabas aizsardzībai, kas drīz vien izauga par plašu tautas kustību Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Lai atgādinātu par Trešajai atmodai svarīgām lietām, “Rīgas meži” Arkādijas parkā uzstādījuši divus informatīvos stendus – par protestu pret Rīgas metro būvniecību un par kādreizējo kinoteātri “Arkādija”.

Arkādijas parks mūsdienās

Ikdienā Arkādijas parku kopj un aprūpē uzņēmuma “Rīgas meži” daļas “Dārzi un parki” Pārdaugavas iecirkņa darbinieki. Vairākas A. Zeidaka radītās dobes Arkādijas parkā mūsdienās atjaunotas ar to pašu augu sugu sastāvu. Pašlaik te aug ap 20 vietējo kokaugu sugu un ap 40 introducētās sugas. Katru gadu tiek iestādīti vairāki jauni dižstādi.

Arkādijas parks ir brīnišķīgs ainaviskā parka piemērs. Pastaigājoties pa to ikviens var pamieloties ar skaistiem dabas skatiem pilsētas vidienē.

2023. gadā Arkādijas parks un Pārdaugavas iecirkņa komanda saņēma Latvijas Ainavu arhitektūras balvu kategorijā “Ārtelpa”.

Noderīgi

• “Rīgas mežu” audiogids “Ainavu arhitektūras pērle – Arkādijas parks”: ŠEIT

• A. Zeidaka izstrādātais Torņkalna / Arkādijas parka koncertlaukuma projekts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālajā bibliotēka: ŠEIT

#ArkādijasParks #RīgasParkiToreizTagad

Avoti: “Rīgas mežu” informācija, “Rīgas dārzu un parki ceļvedis”, "Zudusī Latvija": ŠEIT