11. novembra krastmala – Toreiz un Tagad

11. novembra krastmala atrodas Rīgā, Daugavas labajā krastā, starp Dzelzceļa un Vanšu tiltiem. Mūsdienās šajā teritorijā zālājus un kokus nepilnu 1,9 ha platībā aprūpē SIA “Rīgas meži” daļas “Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa dārznieki un speciālisti.

“Dārzi un parki” 11. novembra krastmalā, Akmens tilta nogāzēs, rūpējas arī par 2022. gadā ierīkotu vienu no 40 Rīgas pilsētas pļavām. Tā ir 629 m2 liela savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Rīgas pļavās iesētas gaiļbiksītes, zvaguļi un citi Latvijai raksturīgi pļavu augi; tās tiek uzturētas un koptas, lai veicinātu to augšanu, ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas (piemēram, kamolzāli, vārpatu, aireni) un vājinātu invazīvās sugas (piemēram, Kanādas zeltslotiņu, daudzlapu lupīnu).

Pilsētas pļavas bagātina zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa piesaisti augsnē un citus.

Krastmalas vēsture

Daugavmala iepretī Vecrīgai Rīgas ielu sarakstos līdz 20. gadsimta 30. gadu sākumam bija iekļauta ar nosaukumu Daugavas krasts. Pēc Daugavmalas rekonstrukcijas ierīkoto ielu 1934. gadā nosauca par 11. Novembra bulvāri par piemiņu 1919. gada novembra kaujām, aizstāvot Rīgu Bermonta Rietumkrievijas armijas uzbrukuma laikā. Bulvārī iekļāva agrākās Brēmiešu un Gūtenberga ielas, kā arī divus Mazās Peldu ielas. 1940. gadā, sākoties padomju okupācijai, 11. Novembra bulvāris pārdēvēts par Daugavas krastmalu, vācu okupācijas laikā saukts par Daugavmali, no 1948. gada Komjaunatnes krastmala, no 1990. gada 11. Novembra krastmala.

Daugavmalā jau kopš 16. gadsimta ārpus Rīgas brīvpilsētas nocietinājumiem, bija izveidojies Daugavmalas tirgus. Tā bija svarīga tirdzniecības vieta Rīgā, kas nodrošināja iedzīvotājus ar dažādām precēm. Tirgū varēja iegādāties gan pārtiku un malku, gan dažādas sīklietas (krāmus).

Daugavmalas tirgu likvidēja 1930. gadā, kad tika pabeigta Rīgas Centrāltirgus izbūve.

Lai šo vietu labiekārtotu un padarītu pievilcīgāku, 1932.gadā ainavu arhitekts un toreizējais Rīgas dārzu vadītājs Andrejs Zeidaks (1874 – 1964) izplānoja Daugavmalas apstādījumus. Viņš pats arī šos darbus vadīja, sadarbojoties ar arhitektu Arnoldu Lamzi (1889 – 1945). Savukārt no 1940. gada A. Zeidaka uzsākto krastmalas apstādījumu attīstību turpināja ainavu arhitekts un Rīgas daiļdārznieks Kārlis Barons (1912 – 1996).

11.novembra krastmalas loma Trešajā atmodā

Daugavmalā bieži notika miermīlīgas Trešās atmodas manifestācijas. 1989. gada 12. martā Latvijas Tautas Fronte organizēja manifestāciju “Novērsīsim draudus demokratizācijas procesam”, kurā piedalījās apmēram 200 tūkstošu cilvēku.

Savukārt tā paša gada 18. novembrī tika rīkota manifestācija “Par neatkarīgu Latviju”, kas bija pirmais valdības atļautais pasākums par godu Latvijas valsts proklamēšanai 1918. gada 18. novembrī. Tajā jau piedalījās aptuveni 500 tūkstošu cilvēku, kam nebija vietas Daugavmalā un tādēļ Latvijas sarkan-balt-sarkanie karogi plīvoja arī uz Akmens un Vanšu tiltiem.

Arī vakarā pēc 1990. gada 4. maija balsojuma par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu Daugavmalā spontāni sapulcējās ap 100 tūkstošu brīvās Latvijas atbalstītāju.

Naktī uz 1991. gada 13. janvāri PSRS armijas tanki aplenca Lietuvas Augstākās padomes ēku, ieņēma Lietuvas TV, radio, telegrāfu. Tika nogalināti 14 un ievainoti 110 cilvēki. Sakarā ar vardarbību Lietuvā un iespējamo bruņoto apvērsumu Latvijā jau plkst. 4.45 no rīta Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns radio uzrunā aicināja Latvijas iedzīvotājus aizsargāt valsts stratēģiski svarīgos objektus un tajā pašā dienā pulcēties 11. novembra krastmalā uz Vislatvijas protesta manifestāciju.

Šajā manifestācijā piedalījās vairāk nekā 500 tūkstošu cilvēku. Līdz ar lielo cilvēku atbalstu sākās barikāžu veidošana, lai aizsargātu Latvijas Republikas Augstāko Padomi, Ministru padomes ēkas, Radio namu Doma laukumā, telefona un telegrāfa centrāli, tiltus, Radio un televīzijas centru Zaķusalā. Rīdziniekiem palīgā devās citu pilsētu un lauku iedzīvotāji ar smago tehniku.

Barikāžu laiks Rīgā bija no 13. līdz 27. janvārim. Kad politiskā situācija stabilizējās, barikādes Rīgā pakāpeniski sāka nojaukt. Visilgāk barikādes palika pie Augstākās Padomes ēkas.

Mūsdienas 11. novembra krastmalā

Mūsdienās 11. novembra krastmala labi kalpo gan lieliem, publiskiem pasākumiem, gan krastmalas promenāde ir lieliska vieta pastaigām.

Nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļu kustība braucamajā daļā tiek slēgta un krastmalā tiek rīkoti, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku parādies, lieli koncerti un sporta aktivitātes.

Savukārt ikdienā krastmalas promenāde jeb gājēju daļa tieši gar Daugavu ir brīnišķīga atpūtas un pastaigu vieta Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem. Tā dod iespēju novērsties no lielās pilsētas dunas un mierīgi pastaigāt gar Daugavas krastu, kā laikā ir iespējams atpūsties uz kāda no soliņiem vai pat iekāpt kuterī un iepazīt Rīgu no Daugavas skatupunkta.

Noderīgi: Andreja Zeidaka Daugavmalas apstādījumu plānus var apskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālajā bibliotēkā: ŠEIT.

#11NovembraKrastmala #RīgasParkiToreizTagad

Avoti: “Rīgas mežu” informācija, informācija no interneta.