Brīvības pieminekļa laukums – Toreiz un Tagad

Brīvības pieminekļa apstādījumi atrodas Rīgas centrā, Brīvības ielas sākumā, pretī Vecrīgai. Šajā teritorijā zālājus un puķu dobes aprūpē SIA “Rīgas meži” daļas “Dārzi un parki” speciālisti. Viņi rūpējas par to, lai apstādījumi būtu sakopti un skaisti visu sezonu.

Brīvības pieminekļa vēsture

Brīvības pieminekļa celtniecības ideja radās pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas. Jau 1922. gadā toreizējais Latvijas ministriju prezidents Zigfrīds Anna Meierovics izsludināja konkursu piemiņas staba izveidei. Pieminekļa atrašanās vietu meklēja astoņus gadus, apsverot tādas vietas kā Esplanādi, Uzvaras parku, Klīversalu, Ķīpsalu un arī Kolkas ragu. Diskusijās iesaistījās arī Anna Brigadere:

“Pieminekli ceļot, galvenokārt jāņem vērā vietas redzamība. Brīvības piemineklim vajadzētu pacelties galvaspilsētas pašā centrā un viņas augstākā, skaistākā vietā. Tāda vieta mums ir Bastejkalns. Bastejkalns, arī simboliski ņemot ir kā radīts Brīvības piemineklim. No meistara Zeidaka rokas veidotu krūmu un rožu grupām ieskautas grandiozas kāpnes pret visām debess pusēm tiektos uz pieminekli — jau tā vien ir augšupejoša doma!”

Diskusijās gan izvirzīja, ka Brīvības piemineklim jāatrodas pašā Rīgas centrā. Tēlnieks Kārlis Zāle piedāvāja projektu “Mirdzi kā zvaigzne!”, kurš 1931. gadā tika arī apstiprināts. Pieminekļa celtniecība sākās, izmantojot tautas saziedotos līdzekļus, un tas tika atklāts 1935. gada 18. novembrī – Latvijas valsts proklamēšanas 17. gadadienā.

Apstādījumi

Pieminekļa apkārtni projektēja un izrotāja 1930. gados Rīgas galvenais dārznieks Andrejs Zeidaks. Viņš veidoja apkārtni, lai radītu plašumu un majestātiskuma iespaidu. Lai to panāktu, vajadzēja nocirst četras liepu rindas pieminekļa aizmugurē. Zeidaks apkārtni rotāja ar jauniem stādījumiem, piemēram, liepu rindām un klinteņu dzīvžogu. Arī daudzsekciju soliņi padarīja teritoriju skaistāku.

Pieminekļa abās pusēs izvietotas puķu dobes, kuras jākopj no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Dārznieki regulāri papildina dobes ar jauniem stādījumiem, lai tās vienmēr būtu skaistas un ziedošas.

Pieminekļa tuvumā augošās Holandes liepas tiek koptas ar īpašu metodi, ko sauc par polardēšanu.

Par polardēšanu jeb kokaugu dekoratīvās kopšanas metodi:

• sākumā tiek izveidots vainaga skelets, kurš pēc tam tiek uzturēts koka mūža garumā;

• polardēšanas laikā regulāri tiek nogriezti jaunie un iepriekšējā gada laikā ataugušie zari vienā un tajā pašā vietā. No snaudošajiem pumpuriem izveidojas jaunas atvases, kuras pēc nogriešanas veicina koksnes reakciju, izveidojot dekoratīvas polardgalvas;

• polardēšana ir draudzīgs un saudzīgs veids, kā “pieaugušu” koku saglabāt vienā un tajā pašā augumā un ar īpaši dekoratīvu vainagu.

Vasarā, kad koki sakuplo, tie ir glīti un vienādi.

Brīvības pieminekļa nozīme pagātnē un mūsdienās

Padomju okupācijas laikā piemineklis gandrīz tikai nojaukts, tomēr tēlnieces Veras Muhinas dēļ tas tika aizsargāts. Pieminekļa nozīme gan tikai apspiesta – tā tuvumā atradās sabiedriskā transporta pietura un bieža satiksme, kas samazināja tā simbola vērtību. Piemineklis ir ne tikai Latvijas neatkarības simbols, bet arī vienota tautas vieta oficiāliem un neoficiāliem notikumiem, kā arī tūristu apskates objekts. 2011. gadā Brīvības pieminekļa iekšpusē tika izveidota Goda telpa, kurā apmeklētāji var ierakstīt savus novēlējumus lielajā Goda grāmatā.

Brīvības pieminekļa apkaime kalpo kā mierīga un sakopta vieta pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Noderīgi: Andreja Zeidaka Brīvības pieminekļa tuvāko apstādījumu plānu var apskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālajā bibliotēkā: ŠEIT

Avoti: “Rīgas mežu” informācija, informācija no interneta.

#BrīvībasPiemineklis #RīgasParkiToreizTagad