Lielie kapi – piemiņas vieta Latvijas dižgariem

Drukāt
Lielie kapi – piemiņas vieta Latvijas dižgariem

22.02.2018

Nākotnē Lielos kapus Rīgā varētu veidot kā piemiņas vietu, kurā pastaigāties un atpūsties, bet tiktu ierobežota braukšana ar skrituļslidām, skrituļdēļiem un velosipēdiem vai vest nokārtoties suņus, aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Edgars Vaikulis.

"Rīgas meži" valdes loceklis teica, ka "Rīgas meži" kopīgi ar Rīgas pieminekļu aģentūru 28.martā rīkos konferenci, kurā uzklausīs dažādu ekspertu ieteikumus, kā labāk turpmāk apsaimniekot Lielos kapus. "Skaidrs, ka tie nebūs kapi, kuros tiek atjaunota apbedīšanas funkcija. To, kas šajā teritorijā būs, Rīgas domes vadība sadarbībā ar "Rīgas mežiem" un Rīgas pieminekļu aģentūru nolems, uzklausot starptautiskos ekspertus," teica Vaikulis.

Viņš arī atzina, ka Lielo kapu pievienošana "Rīgas mežu" apsaimniekojamām teritorijām uzņēmumam ir jauns un no līdzšinējās prakses atšķirīgs darbības virziens. "Mūsu profesionāļi māk apsaimniekot parkus un dārzus, bet kapu apsaimniekošana līdz šim nav bijusi mūsu atbildības sfērā. Līdz ar to mums ir jāmanevrē starp mūsu prasmēm un sabiedrības pieprasījumu, kurš pat nav īsti definēts, jo neviens nav pateicis, kas ir šī teritorija, vai tie ir kapi, parks, memoriālais parks vai kaut kas pa vidu ar piemiņas vietām," teica Vaikulis.

Pēc viņa sacītā, "Rīgas meži" kā Lielo kapu apsaimniekotājs ir konsultējies ar speciālistiem ārvalstīs par attiecīgajai teritorijai līdzīgu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu citviet. Izvērtējot ārvalstu speciālistu pieredzi, nākotnes virziens, kādā "Rīgas meži" un Rīgas pieminekļu aģentūra varētu apsaimniekot Lielos kapus, varētu būt iekonservēt esošās apbedījuma un piemiņas vietas, pārējā kapu teritorijā veidojot iespējami līdzenu zālienu ar koku stādījumiem, saglabājot kapos esošos kokus un zāģējot tikai tos, kas apdraud apmeklētāju drošību.

Vaikulis teica, ka līdzīga prakse tiek īstenota arī ārvalstīs, dižgaru kapus saglabājot kā zālienu ieskautas piemiņas vietas, kuros var pastaigāties, sēdēt uz soliņiem un rīkot piknikus. Tomēr atsevišķas nodarbes iedzīvotājiem šādā teritorijā aiz cieņas pret Latvijas dižgariem un kultūrvēsturisko mantojumu nākotnē varētu tikt ierobežotas. "Vienīgais, ka šādai teritorijai ir pietiekami liels kultūrvēsturiskais fons, līdz ar to tur būtu ierobežota rekreācijas un izklaides funkcija. Piemēram, celiņu tīklu atjaunojot ar nolūku, ka tur nenotiek skrituļslidošana vai skeitbords pa piemiņas vietu plāksnēm, riteņbraukšana. Un pie kapličām nevar vest suņus nokārtoties. Kā arī teritorijā neatrodas bērnu rotaļu laukumi," skaidroja Vaikulis.

Jau ziņots, ka Lielo kapu teritorija, izņemot baznīcas un draudzes nams ar tām piederošo teritoriju, juridiski nonāks Rīgas domes īpašumā. Veidojot Lielo kapu koncepciju, pastāv iespēja mērķtiecīgam un kvalitatīvam darbam vēsturiskā mantojuma, dabas un teritorijā apglabāto dižgaru piemiņas kopšanai.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Rīgas meži" 2016.gadā strādāja ar 14,95 miljonu eiro apgrozījumu un 227 704 eiro peļņu. "Rīgas meži" reģistrēti 2008.gadā, un kompānijas pamatkapitāls - 115 156 021 eiro.

"Rīgas meži" ar 62 000 hektāriem zemes ir otrs lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā pēc AS "Latvijas valsts meži". Uzņēmumam pieder sēklu plantācijas, koku stādaudzētava, zāģētava "Norupe", kā arī "Rīgas mežu" atbildībā ir Mežaparks, Rīgas parki un dārzi.

LETA, Rīgas meži