"Dienas Bizness": Jaunās tehnoloģijas "Rīgas mežu" darbā

Drukāt

06.10.2016

SIA "Rīgas meži" ir viens no pirmajiem Latvijas meža nozares uzņēmumiem, kas savā ikdienas darbā izmanto mazo bezpilota lidaparātu, ko dēvē par dronu. Par to lasāms laikraksta "Dienas Bizness" šā gada 6. oktobra numurā.

Ugunsgrēku lokalizēšana, konkrētu meža teritoriju izpēte, datu ieguve no gaisa - tie ir tikai daži no pasākumiem, ko nu jau divus gadus īsteno Rīgas pilsētai piederošo mežu apsaimniekošanas uz­ņēmums SIA "Rīgas meži", kā viens no pirmajiem nozares uzņē­mumiem savā ikdienas darbā izmantojot populāro pēdējā laika tehnoloģisko izgudrojumu - bezpilota lidaparātu jeb dronu.

SIA Rīgas meži Gaujas mežniecības mežzinis Jānis Ģērmanis stāsta, ka tirgū ir pie­ejami dažādu modeļu un celtspējas droni, tomēr "Rīgas mežu" speciālisti savām ikdie­nas vajadzībām izvēlējušies modeli, kas ir vienkāršs vadīšanā un aprīkots ar pietiekami kvalitatīvu kameru, ar kuru var iegūt augstas izšķirtspējas foto un video materiālu. "Lai gan dronu ikdienas mežu apsaimniekošanas procesos izmantojam jau divus gadus, tomēr pašu iegādāts lidaparāts mums ir tikai pirmo gadu. Mēs vēl apgūstam drona iespējas, tādēļ pagaidām mums pilnīgi pietiek ar šo salīdzi­noši vienkāršo modeli," saka J. Ģērmanis.

Ar šīs ierīces palīdzību “Rīgas mežu” speciā­listu ikdiena var kļūt vieglāka, jo ar dronu var veikt virkni darbību, tām patērējot daudzreiz mazāk laika nekā tad, ja tas jādara cilvēkam, pārstaigājot kājām simtiem un pat tūksto­šiem kvadrātmetru mežu teritorijas. "Drona izmantošanas galvenie uzdevumi ir atvieglot un efektivizēt dažāda veida informācijas un datu iegūšanu, tai pašā laikā uzlabojot iegūs­tamo datu kvalitāti un precizitāti," uzsver J. Ģērmanis.

"Dronu, kuru patlaban izmantojam savā darbā, esam pielietojuši trīs būtisku uzdevu­mu veikšanai. Viens no tiem ir ugunsgrēku lokalizēšana. Pērn vasarā rīkojām semināru meža ugunsgrēku lokalizēšanai, izmantojot dronus. Rezultāti bija ļoti daudzsološi. Četros no pieciem gadījumiem imitēta ugunsgrēka lokalizēšana attālumā līdz astoņiem kilomet­riem bija ļoti precīza (līdz meža nogabala līmenim), to lokalizējot lidojuma laikā. Vienā ga­dījumā precīza ugunsgrēka atrašanās vieta tika noteikta, pēc lidojuma pārskatot safilmēto materiālu. Turklāt nozīmīgs drona pie­nesums lielu un ilgstošu meža ugunsgrēku gadījumā var būt palīdzība dzēšanas darbu organizēšanā situācijas operatīvai novērtē­šanai," saka mežzinis.

Otrs virziens, kurā “Rīgas meži” šobrīd izmanto dronu, ir konkrētu vietu lokāla izpē­te mežā. Speciālisti nosaka platības, kas jāapse­ko (piemēram, meliorācijas grāvju trasi mežā), un pēc tam drons tiek virzīts noteiktā maršrutā, ievācot vizuālo informāciju. "Mēs varam trasi apsekot gan tiešsaistes režīmā, uzreiz vērojot no drona kameras filmēto, gan arī ieraksta režīmā. Turklāt ar kameru ir iespējams uzņemt īpaši augstas izšķirtspē­jas attēlus, kurus vēlāk iespējams detalizēti izanalizēt, ja tas ir nepieciešams. Tādējādi mums ir iespēja līdz pat sīkākajai niansei novērtēt, piemēram, cik ļoti un ar ko ir aiz­audzis konkrētais grāvis. Tāpat ir iespējams konstatēt, vai kādā no grāvjiem bebri nav izveidojuši dambi, nosprostojot ūdens caurplūdi grāvī, kas attiecīgi draud applūdināt apkārtējo meža teritoriju," stāsta J. Ģērmanis.

Trešais virziens, kurā šobrīd “Rī­gas meži” pielieto dronu, ir noteiktu meža teritoriju uzmērīšana ar fotogrammetrijas palīdzību. Respektīvi, dronam tiek ieprog­rammēts automātisks lidojuma maršruts, pa kuru tas attiecīgi aplido konkrēto teritoriju un veic tūkstošiem uzņēmumu. Vēlāk no šiem uzņēmumiem, izmatojot īpaši šim nolūkam paredzētas programmas, tiek modelēts kopējs teritori­jas attēls, kuru ir iespējams “iesiet” koordinātēs un attiecīgi noteikt attālu­mus un platības. Šādi iespējams ļoti operatīvi iegūt augstvērtīgus datus par jebkuru meža platību, kurus attiecīgi apstrādājot, iespējams precizēt meža nogabalu robežas, precīzi kon­statēt izmaiņas un pat novērtēt atsevišķus meža audzes parametrus. Ar dronu 30-50 hektāru plašu meža masī­vu vairākos piegājienos iespējams apsekot pusotras stundas laikā, veicot teritorijai gan video, gan foto fiksāciju, piemēram, novērtējot kalstoša vai nokaltuša meža masīva daļu. "Faktiski jau uzreiz pēc bojātā meža fiksēšanas un iegūta materiāla apstrādes, mēs no iegūtajiem datiem va­ram noteikt gan konkrētās vietas robežas, gan arī platību, kādā koku bojāeja notikusi. Tas ir ievērojami efektīvāk, nekā to var izdarīt cilvēks uz zemes," norāda mežzinis.

"To, ko iespējams redzēt un fiksēt no gai­sa, ir gandrīz neiespējami paveikt, esot uz zemes. Mežsaimniecības speciālistiem gan ir pieejami ortofoto, kas izdarīti no lidmašī­nām lielā augstumā. Taču šie uzņēmumi tiek atjaunoti tikai ik pēc 5-10 gadiem, tādēļ ne vien­mēr tie atspoguļo reālo situāciju brīdī, kad mums ir nepieciešami svaigākie dati. Savu­kārt ar dronu iespējams veikt mežu vizuālo vērtēšanu un kontroli neierobežotā apjomā un biežumā, atkarībā no mūsu aktuālajām vajadzībām," norāda J. Ģērmanis.

Tomēr mežzinis uzsver - lai gan drona iespējas būtiski atslogo mežsaimniecības darbinieku ikdienu, šobrīd neviena tehnoloģija nespēj pilnībā aizstāt profesionālu speciālistu, kurš ar savu pieredzi un zināšanām spēs izdarīt vislabākos secinājumus par konkrētajiem apkopotajiem datiem. "Tomēr tehnoloģijas mums ļauj būtiski atvieglot cilvēku darbu mežā, pie­tiekami ātri ievācot datus vietās, kur cilvēkam kādu iemeslu dēļ būtu grūti piekļūt, pie kam tas prasītu ievērojamus spēka un laika tēriņus. Šajā gadījumā drons ar mazāku resursu patēri­ņu paveic tehniskos uzdevumus un ievāc datus, savukārt cilvēks pēc tam šos datus izmanto savam ikdienas darbam,“ skaidro mežzinis.

J.Ģērmanis norāda, ka “Rīgas meži” tu­vākajā nākotnē plāno iegādāties vēl vairākus dronus, tādējādi efektivizējot mežu apsaim­niekošanas un datu ieguves procesus - gan fiksējot un novērojot šī brīža situāciju, gan arī nodrošinot iespēju speciālistiem salīdzināt agrākos datus ar jaunākiem. Tas ļaus kvalita­tīvi apsaimniekot mežus un pastāvīgi sekot to kvalitātes rādītājiem.

“Drons, protams, nav vienīgais tā sauca­mās attālinātās izpētes instruments. Tas vienkārši ir lidaparāts, kas spēj pacelt gaisā visdažādāko vajadzīgo izpētes aparatūru, sākot no parastas kameras līdz lāzerskeneriem un sarežģītiem dažādu spektrālo datu ieguves aparātiem. Šīs tehnoloģijas attīstās jau vairākus gadu desmitus. Vai­rākus gadus kā ārzemju, tā Latvijas zinātnieki un datorspeciālisti strādā gan pie iegūto datu apstrādes programmu, gan datu analīzes al­goritmu attīstības, tai skaitā ar mežsaimnie­cību saistīto datu attālināto iegūšanu un ana­līzi. Tomēr, pateicoties tieši šo mazo bezpilota lidaparātu straujai attīstībai pēdējo gadu lai­kā, strauji attīstās arvien vienkāršāk pielieto­jamas tehnoloģijas, kas vadāmas no telefona vai neliela planšetdatora un kuru izmanto­šanai nav nepieciešamas nekādas ārkārtējas ilgi iegūstamas prasmes,” uzsver J. Ģērmanis. "Protams, ir vesela virkne ierobežojumu, kas saistīti ar dronu izmantošanu – gan aiz aviācijas drošības apsvērumiem (maksimālais pieļaujamais lidojuma augstums un atseviš­ķu gaisa telpu izmantošanas ierobežojumi, piemēram pie lidostām), gan tīri tehniski ierobežojumi, tādi kā lidojuma laiks un at­tālums," piebilst speciālists.

Mežzinis gan pauž pārliecību, ka nākotnē līdz ar tehnoloģiju turpmāku pilnveidošanos mežsaimniecības iespējas dronu pielietošanā paplašināsies visdažādākajos virzienos - gan saimnieciskajos darbos, gan arī pārraudzības un kontroles virzienos. Tā tiks palielināta šīs nozares efektivitāte, jo no ikdienas praktiskajiem un laika un resursu ietilpīgajiem procesiem at­slogotie speciālisti varēs savas zināšanas pie­lietot citu uzdevumu īstenošanai.

"Skaidrs, ka, līdz ar dronu pielietojuma pa­plašināšanos, visticamāk jau pavisam tuvā nākotnē tiks izstrādāti un piedāvāti ar vien jauni un labāki programmnodrošinājumi tām ierīcēm, kuras ir iespējams uzmontēt uz droniem, lai veiktu visdažādākos nepieciešamos pētījumus no gaisa. Katrā ziņā drons vienno­zīmīgi ir viens no tiem instrumentiem, kas tuvākajā nākotnē dos neatsveramu ieguldī­jumu meža efektīvākā apsaimniekošanā," uz­skata "Rīgas mežu” speciālists.

 

Teksts: “Dienas Bizness”, 06.10.2016.