Par Rīgas pašvaldības īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas plānu 2018.-2026.gadam sabiedriskās apspriešanas rezultātiem

Drukāt

23.08.2018

Ir noslēdzies Rīgas pilsētas īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas plānu 2018-2026.gadam (MAP) jaunā redakcijā sabiedriskās apspriešanas posms. Mēs pateicamies visiem, kas atrada laiku iepazīties, uzdot jautājumus un izteikt savu viedokli par Rīgas mežu apsaimniekošanas plāniem. Kopumā esam saņēmuši 25 dažādus viedokļus ar jautājumiem un komentāriem gan no valsts institūcijām, gan pašvaldībām, gan arī no Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem. Pēc SIA “Rīgas meži” iniciatīvas veiktas konsultācijas ar vides un dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām, kas MAP kopumā atbalsta un sabiedriskās apspriešanas ietvaros savus priekšlikumus MAP labošanai vai precizēšanai neiesniedza.

 

Apkopojot saņemtos iedzīvotāju viedokļus, secinām, ka galvenie jautājumi ir saistīti ar neizpratni par plānā izmantotajiem mežsaimnieciskajiem terminiem – kopšanas cirtes un izlases cirtes, izteiktas bažas par koku ciršanas apjomiem, pieprasīts pamatojums koku ciršanas nepieciešamībai, kā arī minēta koku ciršanas laikā skarto meža celiņu sakārtošanas nepieciešamība.

Koksnes ieguve, apsaimniekojot un kopjot Rīgas pilsētā esošos mežus, ne tuvu nav galvenais mērķis, bet gan ir šo darbu neizbēgams rezultāts. Lai nodrošinātu mežu normālu attīstību un veidotu gadu gaitā noturīgas mežaudzes, ir nepieciešams savlaicīgi, atsevišķos gadījumos vairākkārtēji šīs mežaudzes vienmērīgi izretināt, dodot paliekošajiem kokiem vairāk telpas veidot spēcīgākus vainagus, augt resnākiem (neizstīdzēt), stingrākiem un garākiem. Tādejādi veidojam nākotnes mežaudzi, kas spēj turēties pretim vēja, sniega un uguns radītiem iespējamajiem postījumiem. Šīs darbības plānā tiek apzīmētas ar terminu “kopšanas cirtes” un tās tiek veiktas aktīvi augošā mežā, kas priežu mežaudžu gadījumā ir mežs ar vecumu no 40 līdz 80 gadiem.

Otrs svarīgs uzdevums pilsētas mežu apsaimniekošanā ir nodrošināt iespēju mežam atjaunoties. Ņemot vērā faktu, ka Rīgas pilsētas teritorijā esošajos mežos kailcirtes nav paredzētas, tad vienīgais veids ir esošo koku izretināšana, dodot gaismu jaunajām priedītēm. Jauno priedīšu izdzīvošanu Rīgas pilsētas mežos lielā daļā apdraud arī intensīvais krūmu segums, kas sastāv no dažādām lapu koku un krūmu sugām. Tāpēc vienlaikus ar koku izretināšanu ir jāveic arī šo lapu koku izciršana. Neveicot visus šos aprakstītos pasākumus, pastāv ievērojams risks, ka Rīgas pilsētas mežos priežu meži tuvāko 200 -300.gadu laikā daļēji vai pilnībā izzudīs un tos aizstās vai nu platlapju mežaudzes ar intensīvu krūmu slāni, vai tie pārtaps neregulārā krūmājā bez izteikta dominējošā koku stāva.

Apzināmies to, ka ir sarežģīti precīzi prognozēt nākotni un to, cik ātri un kā meži Rīgas pilsētā attīstīsies, kādi klimatiskie apstākļi noteiks viena vai otra scenārija attīstību, tomēr diezgan droši varam prognozēt, ka priede bez cilvēka iejaukšanās Rīgas pilsētas mežos ilglaicīgi nespēs noturēties un to nomainīs citas koku vai krūmu sugas. Ņemot vērā, ka Rīgas pilsētas mežos tieši priede ir galvenā, ierastā un visu mīlētā koku suga, ir pamats aktīvi darboties jau šobrīd, lai saglabātu šo Rīgai raksturīgo un dārgo koku arī nākamajām paaudzēm kā vienu no galvenajām Rīgas mežu sastāvdaļām. 

Tāpēc pieaugušās priežu mežaudzēs (priedei virs 100 gadu vecuma), tiek plānotas izlases cirtes, kuru laikā koki tiek vai nu vienmērīgi izretināti ar līdzīgu vai nedaudz lielāku intensitāti, kā kopšanas cirtēs, vai atsevišķos gadījumos izcirsti nelieli (līdz 50 metri diametrā) laukumi, lai dodu pietiekoši daudz gaismas jaunajām priedītēm ieaugties, attīstīties un veidoties par veselīgiem nākotnes kokiem. Atvērumu gadījumā lielākajā daļā paredzama jaunu kociņu mākslīga stādīšana un intensīva kopšana.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, mūsu uzdevums ir nodrošināt meža normālu attīstību, aizsardzību pret slimībām un apsardzību pret dažāda veida bojājumiem un nelikumībām. Meža apsaimniekošanas plānā iekļautās meža teritorijas, kurās paredzētas kopšanas vai izlases cirtes, ir izvēlētas vietās, kur mežsaimnieciski šobrīd tam ir nepieciešamība, lai nodrošinātu normālu meža attīstību. Šis plāns nav teritorijas attīstības plāns, bet attiecas tikai un vienīgi uz meža apsaimniekošanu.

Piekrītam, ka koku ciršana kā process pašā darbu norises laikā var būt acij netīkams un šķist skarbs, kā arī vide uzreiz pēc koku ciršanas kādu brīdi (apmēram gadu) izskatās nesakārtota, pat ja visi darbi ir pabeigti un izdarīti kvalitatīvi (nozāģētie koki aizvesti, zari un galotnes savāktas, ceļi sakopti). Taču, lai saglabātu mežu nākamajām paaudzēm, bez koku ciršanas diemžēl nevaram iztikt.

Mēs cenšamies un centīsimies ar katru reizi uzlabot savu darbu tā, lai mūsu darbības pilsētas mežos atstātu pēc iespējas mazākas pēdas un īslaicīgāku ietekmi uz pilsētas iedzīvotāju ierasto ikdienu pilsētas mežos.