Harijs Poters un Rīgas Valsts tehnikuma kokapstrādes ordenis Zaļajā klasē

Drukāt
Harijs Poters un Rīgas Valsts tehnikuma kokapstrādes ordenis Zaļajā klasē

06.11.2019

Ir pamatotas aizdomas, ka slavenā britu Potersāgas autore Dž. K. Roulinga pirmām kārtām ir kokapstrādes speciāliste un tikai tad rakstniece, kinoscenāriste un producente, jo vienīgi kokapstrādes speciālists vislabāk zina, no kādas koksnes gatavots zizlis liekams Harija Potera un no kādas koksnes gatavots zizlis atkal – Voldemorta rokās.

Par to, kāda koksne ir vispiemērotākā burvju zižļu vai citu izstrādājumu izgatavošanā, šā gada 30. oktobrī Zaļās klases mācību ekskursijā uzzināja Rīgas Valsts tehnikuma Kokapstrādes 3. kursa studenti. Un, izrādās, brīnumainais sastopams ne tikai Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā, bet tepat Rīgas mežos, jo tajos valdošajām koku sugām – parastajai priedei, parastajai eglei un āra bērzam – katram ir sava daba, koksnes tehniskās īpašības, izmantojums un apstrāde.

Tas, ka parastā priede ir Latvijā visplašāk izmantotā koku suga, tās koksne ir viegla, izturīga, labi apstrādājama un impregnējama, Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņiem nebija nekas svešs. Tāpat kā tas, ka apaļā veidā to izmanto mastiem, stabiem, pāļiem, tiltu un guļbūvju konstrukcijās, bet zāģētā veidā – mašīnbūvē, celtniecībā, tarai un gulšņiem. Brīnumainākais izrādījās tas, ka priedes koksne laika gaitā maina toni – tikko apstrādāta tā ir viendabīga, bet vēlāk saules staru ietekmē tai parādās tumši brūni plankumi un lāsumi.

Līdzīgi brīnumi notiek arī ar egles balto, viegli iedzelteno koksni. Lai arī dabisko krāsu tā saglabā samērā ilgi, saules staru ietekmē tā tomēr kļūst tumšāka. Savukārt ar to, ka egles koksnei raksturīgi t.s. tabakas zari (trupējušie zari), kas apstrādes laikā izkrīt un veido caurumus, jauniešus varēja pavilkt uz zoba, ka smēķēšana jebkādā tās izpausmē ir kaitīga.

Tāpēc veselīgāk par smēķu kurināšanu ir pirts, plīts vai kamīna kurināšana. Tam gan jāzina, ka labs kurināmais ir bērza malka – tā nedzirksteļo un tai ir liela siltumatdeve. Turklāt bērza tāss deg pat tad, ja tā ir mitra. Un nekāds burvju zizlis tur nav vajadzīgs! Taču, ja vajadzīgs izgatavot saimniecības priekšmetus – darbarīku rokturus, spoles, saivas –, ieroču spalus un laidņus, dažādus dekoratīvos priekšmetus, piemērotākā būs bērza koksne.

Lai nu kā, ja Potersāgu būtu sarakstījis kāds latviešu kokapstrādes speciālists, tad pilnīgi iespējams, ka galvenajiem varoņiem būtu burvju zižļi, kas izgatavoti no Latvijā augošas parastās priedes, parastās egles vai āra bērza. Bet, kamēr vēl esam ceļā uz šādu burvju zižļu patentēšanu no Latvijas koka, ceram sagaidīt citas brīnumainas lietas no jaunajiem Rīgas Valsts tehnikuma kokapstrādes speciālistiem.