"Mežaparkā" taps skatu tornis un apmēram kilometru gara pastaigu taka kokos

Drukāt

14.02.2018

Rīgas kultūras un atpūtas parkā "Mežaparks" tuvāko gadu laikā varētu tapt skatu tornis apvienojumā ar apmēram kilometru garu pastaigu taku kokos, aģentūrai LETA sacīja SIA "Rīgas meži" daļas "Mežaparks" vadītāja Elga Zēģele.

"Šobrīd runājam ar vienu Vācijas partneri par koka skatu torņa izbūvi Mežaparkā. Tādi skatu torņi pasaulē šobrīd ir septiņi. Tas būtu skatu tornis apvienojumā ar koka pastaigu taku apmēram kilometra garumā," sacīja Zēģele, piebilstot, ka attiecīgais tūrisma objekts būtu līdzīgs iespaidīgajam skatu pastaigu ceļam Čehijā pie Lipno ezera.

Pēc Zēģeles teiktā, investors, ar kuru notiek pārrunas par šāda skatu torņa izveidi Mežaparkā, katrā valstī būvē citādāku skatu torni. Ir tūristi, kuri speciāli brauc uz dažādām Eiropas valstīm apskatīt konkrētos objektus, jo tie esot ļoti interesanti arhitektūras paraugi, norādīja Zēģele. "Ceram, ka mums izdosies un šāds tornis varētu būt arī Mežaparkā. Tas varētu būt tāds ļoti labs ieguldījums gan cilvēku atpūtā, gan arī parka attīstībā un sakārtošanā," uzsvēra "Rīgas meži" daļas "Mežaparks" vadītāja.

Viņa piebilda, ka "Rīgas mežiem" ir arī citas parka apsaimniekošanas un labiekārtošanas ieceres turpmākajos desmit gados. Viens no būtiskākajiem darbiem ir promenādes izbūve gar Ķīšezera krastu, kas esot ļoti iecienīta atpūtas vieta. "Plānots, ka teritorija gar Ķīšezera krastu Mežaparkā varētu būt pastaigas vieta. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Ķīšezera krasts grūst iekšā un ir jānostiprina," skaidroja "Rīgas meži" daļas "Mežaparks" vadītāja, piebilstot, ka peldvieta Ķīšezera krastā Mežaparkā, kur karstās vasaras dienās cilvēki brauc atpūsties, sauļoties un peldēties, būtu jāsakārto un to varētu arī paplašināt. Pagaidām vēl nav veiktas aplēses, cik lieli ieguldījumi būtu nepieciešami promenādes izveidei.

Tāpat viņa piebilda, ka Mežaparkā svarīgi ir arī atjaunot infrastruktūru, kas ir novecojusi un atbilst 20.gadsimta 50 gadiem. "Lai parks attīstītos, ir nepieciešams ūdensvads, jāievelk kanalizācija līdz daudziem objektiem un vajadzīga elektrība. Ja to nav, parks neatbilst mūsdienu prasībām," sacīja "Rīgas meži" daļas "Mežaparks" vadītāja.

Vienlaikus viņa piebilda, ka Mežaparkā iecerēts tīrīt pamežu, taču cita veida iejaukšanās parka zaļajā zonā nenotiks. "Mums ir Mežaparka apsaimniekošanas plāns, jo pēc neatkarības atgūšanas šajos gados pats mežs nav ne kopts, ne tīrīts. Mums ir vairāk nekā 100 priedes ar apkārtmēru, kas pārsniedz metru, kas ir aizsargājamas, īpašas un vērtīgas. Ir pietiekami daudz dižkoku un mežs ir jākopj. Bet, izņemot kopšanu, nekāda cita veida iejaukšanās zaļajā zonā nenotiks," teica Zēģele.

Jau ziņots, ka Rīgas dome pērn decembra vidū atbalstīja ieceri pagarināt SIA "Rīgas meži" apsaimniekošanas tiesības termiņu Mežaparkā par vēl desmit gadiem. Termiņa pagarinājums stājās spēkā šā gada 1.janvārī. Saskaņā ar piešķirto pašvaldības funkciju, uzņēmums nodrošina "Mežaparka kā kultūrvēsturiskā objekta vienotu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, labiekārtošanu, uzturēšanu, aizsardzību, attīstību un izmantošanu sabiedrības interesēs.

LETA, Rīgas meži