Pierīgas mežos savairojusies egļu mūķene

Drukāt
Pierīgas mežos savairojusies egļu mūķene

18.07.2011

Pierīgas mežos vērojama meža kaitēkļa – egļu mūķenes (Lymantria monacha) masveida savairošanās. Egļu mūķene sastopama uz egles un priedes un pieskaitāma pie visbīstamākajiem skuju grauzējiem kaitēkļiem.

Foto: J.Vazdiķis

Egļu mūķene pieder pie tauriņu kārtas. Tās kāpuri ir polifāgi, un, ja pietrūkst parastās barības, tie apgrauž mellenes, brūklenes, avenes, retāk vīksnas, oša, kļavas, alkšņa lapas.

Kaitēklim gadā attīstās viena paaudze. Egļu mūķene ziemo oliņu stadijā uz koka stumbra. Tās oliņas ir ļoti salizturīgas, tās neaiziet bojā pat -40°C temperatūrā. Kāpuri ir tumši pelēki, matoti, tie šķiļas aprīļa beigās vai maija sākumā. Kāpuri barojas ar skujām, pie tam grauž ne visu skuju, bet tikai tās pamatu, tādēļ zem kokiem sakrājas nobirušās skuju galotnītes. Jūnija beigās un jūlijā kāpuri sāk iekūņoties, parasti stumbra mizas spraugās. Tauriņi izlido jūlijā, augustā. Latvijā pārsvarā sastopama sugas pamatforma – tauriņu priekšspārni balti, ar daudzām zigzagveida melnām līnijām. Savairošanās sākumā sastopama arī tumšā forma – tauriņu priekšspārni tumši.

Egļu mūķenes masveida savairošanās parasti turpinās 6-8 gadus, no kuriem 2-3 ir skaita pieauguma gadi, 1-2 ir straujas savairošanās gadi, 1-2 uzliesmojuma gadi, kuriem savukārt seko straujš sabrukums 1-2 gadu laikā.

Latvijā bijušas vairākas lielas egļu mūķenes savairošanās. No vēsturē zināmajām epidēmijām vislielākā bijusi no 1845. līdz 1867.gadam, kad tā skāra Poliju, Ziemeļrietumu Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un Latviju. Nākamās egļu mūķenes masveida savairošanās Latvijā novērotas ik pēc 20-30 gadiem – no 1882. līdz 1898.gadam, no 1910. līdz 1914.gadam, no 1934. līdz 1937.gadam, no 1949. līdz 1953.gadam, 1979.gadā. Pēdējā egļu mūķenes savairošanās novērota 1995.gadā, kad tā kopā ar priežu iedzelteno zāģlapseni atskujoja 8000 ha priežu audzes toreizējās Lilastes, Kalngales, Juglas un Baltezera mežniecībās.

Masveida savairošanās gadījumos mežsaimniecībā kā vienīgo metodi rekomendē pielietot aviometodi, izmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. SIA „Rīgas meži”, novērtējot iespējamo ķīmisko vielu kaitējumu videi, neplāno pielietot aviometodi Pierīgas mežos. Egļu mūķenes skaitu dabā samazina tās dabiskie ienaidnieki - parazītiskie kukaiņi (galvenokārt kāpurmušas), vīrusu slimības (poliedrozes) un putni. Egļu mūķenes olas rudenī un ziemā aktīvi iznīcina dzilnīši, mizložņas un zīlītes, bet vasarā kāpurus iznīcina dzeguzes un vālodzes.

No profilaktiskajiem pasākumiem ieteicama kukaiņēdāju putnu piesaistīšana apdraudētajām platībām, izvietojot putnu būrus. SIA „Rīgas meži” Garkalnes mežniecības teritorijā šogad izvietoti 200 jauni putnu būri, kā arī tiek uzturēti 392 iepriekšējos gados izvietotie būri.

 

Rakstā izmantota informācija no E.Plīses grāmatas „Kokaugu kaitēkļi” (2004).