Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Drukāt
Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

22.01.2020

Edgars Vaikulis

SIA “Rīgas meži” valdes loceklis

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli 

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Lai gan ar lielām grūtībām, SIA “Rīgas meži” kokzāģētavā Norupe  saražotajai produkcijai 2019.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī cenas izdevās noturēt plus mīnus vienādā līmenī. 2020.gada sākums mums iezīmējas ar nelielu cenu pieaugumu ēvelētajam materiālam (+ 4 līdz 6 EUR), kas citos apstākļos ļautu cerēt, ka situācija tirgū sāk pamazām atkopties. Tomēr tas, ka mums izdodas zāģmateriāliem cenas mazliet kāpināt, nav viennozīmīgs cenu celšanās rādītājs, jo dažādi klienti, kuri komplektē un eksportē uz vienu un to pašu valsti (piemēram Dienvidkoreju), runā par dažādām cenām – citi piedāvā nelielu cenu pieaugumu, citi samazinājumu. Labā ziņa - pieprasījums uz Dienvidkoreju ir. Iespējams, mums piedāvāto cenu pieaugumu var pamatot ar to, ka “Rīgas mežu” kokzāģētavas nodrošinātais zāģmateriālu apjoms uz citu ražotāju fona ir mazs, bet kvalitāte ir ļoti laba.

Apvienotajā Karalistē pirms “Brexit” piepildītās noliktavas ir pilnas un netukšojas. Tirgus tādēļ nav pavisam apstājies  - “Rīgas mežu” produkcijas pircēji atzīst, ka kopš gada pirmajām dienām parādās jauni, diezgan apjomīgi līgumi. Tas ar ko jārēķinās -  cenas vidēji ir vēl par 10 mārciņām kubikmetrā zemākas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad piedzīvojām jau tā nepatīkamu cenas kritumu.

Vēl vienā Latvijas zāģmateriālu ražotāju tradicionālajā tirgū Ēģiptē produkciju atkal pērk, bet par ļoti zemām cenām, un neizskatās, ka būtu gaidāmas kādas izmaiņas gada laikā. Uz Ēģiptes pircēju fona Ķīnas pasūtītāji piedāvā nedaudz augstākas cenas, tomēr cenu līmenis vienalga ir ļoti zems un pieprasījums neliels. Ķīnas tirgus attīstības tendences būs ļoti atkarīgas no tā, kādā virzienā attīstīsies tirdzniecības attiecības ar ASV. Vulgarizējot – kāds būs garastāvoklis un ko tālāk darīs ASV prezidents Donalds Tramps…

“Rīgas meži” ir optimistiski piesardzīgi un 2020.gada budžetu veidojuši ar prognozi, ka zāģmateriālu cenas vairs uz leju neies, situācija kļūs stabilāka. Gada otrajā pusē varētu būt pat cenu pieaugums, bet tas atkarīgs no daudziem ārējiem faktoriem – piemēram Brexit, tirgus situācijas Korejā un Ķīnā, Trampa uzvedības, mizgrauža kaitējuma ierobežošanas rezultātiem Eiropā, laika apstākļiem uc. 

 

Beramie materiāli

Atšķirībā no zāģmateriālu tirgus, ražošanas atlikumu pārdošanu ietekmē no cilvēka rīcības pilnīgi neatkarīgi faktori – laika apstākļi un klimats. Gaidītā ziema ne Latvijā, ne Eiropā nav atnākusi un tā arī var neatnākt. Kokskaidu granulu noliktavas pilnas visā Eiropā, līdz ar to tirgus stagnē, cenas skaidai un šķeldai ir mazas. Ražošanas atlikumu cenas un pieprasījuma kritumu izjūt, protams, arī “Rīgas mežu” kokzāģētava. Kā būs nākotnē,  atkarīgs tikai un vienīgi no laika apstākļiem. Šī brīža prognoze ir, ka gada otrajā pusē kokskaidu granulu cenas piedzīvos vēl lielāku lejupslīdi, daudziem mazajiem granulu ražotājiem Latvijā tādēļ pat varētu draudēt bankrots. Lielās ražotnes spēj pārorientēt piegādes uz Eiropas dienvidiem, kur laikapstākļi, atšķirībā no Eiropas ziemeļiem un vidienes, ir kā parastā ziemā un beramā kurināmā patēŗiņš neatšķiras no citiem gadiem.

 

Apaļkoks

Situācija Latvijas apaļkoku tirgū lielā mērā šogad ir atkarīga no Skandināvijas papīrrūpniecības pieprasījuma izejvielām un ekonomiskās attīstības gatavās produkcijas eksporta tirgos, bet pieprasījums ir neliels un ekonomiskā attīstība tajos ir lēna. Tas ir novedis pie liela cenu krituma mazvērtīgajiem sortimentiem – malkai un papīrmalkai. Ostas ir pārpildītas un pieprasījums pēc papildu apjomiem, protams, ir mazs. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas Norvēģijā noliktavas ir pilnas ar papīrmalku, varbūt neliels pieprasījuma kāpums sagaidāms martā.

Īpaši jāakcentē jau pieminētā situācija Vācijā, kur vējgāzes un klimatiskie apstākļi ir veicinājuši koksnes kaitēkļu – egļu astoņzobu mizgraužu populācijas strauju palielināšanos un daļā valsts ir radījis ļoti nopietnu kaitējumu skujkoku audzēs. Lai cīnītos ar kaitēkļiem, Vācijā notiek pastiprināti mežizstrādes darbi un tas ir veicinājis zāģbaļķu cenu strauju kritumu līdz 25-28 Eur/m3 pie ceļa. Tas nenosedz pat mežizstrādes pašizmaksu – zāģēšanas darbu, tehnikas ekspluatāciju un pievešanu pie ceļa. Vācijas tirgus radīto situāciju vēl vairāk saasina tas, ka bailēs no minētā kaitēkļa arī Polija ir pastiprinājusi mežizstrādi un tas ir veicinājis Viduseiropas baļķu tirgus piesātinājumu, līdz ar to apaļkoka piedāvājums un pieprasījums nav samērīgs. Apaļkoka pārprodukcijas rezultātā kokmateriālu cenas ir samazinājušās pat par 30%, – vairāk par 200 000 hektāru meža ir mizgraužu skarti un process vēl nav apstādināts. Pat nozares speciālisti neizsaka nekādas prognozes. Ja izsaka - tad ne visai optimistiskas. 10 gadu perioda robežās apaļkoku cenas ir zemākajā punktā. Visvairāk tika ietekmētas egles baļķu cenas, jo tirgus  burtiski “peldas” eglē. Optimālo ciršanas vecumu sasniegušas 60-80 gadus vecas egles pārdod par malkas cenu! 

“Rīgas meži” īstenotā tirgus risku diversifikācija un spēja operatīvi pielāgoties palīdz saglabāt prognozējamus ienākumus no mežizstrādes. Piemēram, papīrmalku sākām šķirot atsevišķi, jo parādījās pieprasījums pēc priedes papīrmalkas, kur klients piedāvāja lielāku cenu. Redzam - laba cena šobrīd bērza finiera klučiem - nodrošinām to.

Tāpat uzmanīgi sekojam tendencēm un procesiem pasaulē. Novērojama ASV un Ķīnas  sadarbības normalizēšanās. Kas no tā iznāks, vēl ir jautājums, bet pat tikai noskaņojuma maiņa pozitīvi ietekmē Ķīnas ražotāju rīcību – palielinās gulšņu un finiera kluču iepirkuma apjomi. Ja atcels vai mazinās importa nodevas, varbūt pieprasījuma pieaugumam sekos un pacelsies cena.

Gada prognozes apaļkoka tirgum kopumā - gads būs labāks, nekā 2019. Būs lielāka stabilitāte. Bet visiem mežizstrādes uzņēmumiem tik labvēlīgā 2018.gada cenu līmenis noteikti netiks sasniegts ne šogad, ne nākamgad.