Rīgas dārzu un parku vēsture

Drukāt
Rīgas dārzu un parku vēsture

Rīgā apstādījumu veidošana uzsākta 18.-19. gadsimtā. Centralizēta Rīgas pilsētas sabiedrisko apstādījumu municipālā pārvaldes sistēma izveidojās 1879. gadā, kad tika nodibināta pilsētas dārzu pārvalde. Rīgas dārzus un parkus pārraugošā iestāde 135 gadu pastāvēšanas laikā piedzīvojusi neskaitāmas pārveides un reorganizācijas, līdz 2012. gadā tika iekļauta SIA Rīgas meži struktūrā.

Šobrīd SIA Rīgas meži daļas Dārzi un parki atbildībā ir 106 apsaimniekojamie objekti – gan lieli parki, gan nelieli skvēri. Kopējā objektu platība – 279,82 ha. No tiem 156,41 ha apsaimnieko Rīdzenes iecirknis, bet 123,41 ha - Pārdaugavas iecirknis. Daļas Dārzi un parki Rīdzenes iecirknis veic apsaimniekošanas darbus arī kultūras un atpūtas parkā Mežaparks, kura platība ir 385 ha.



Foto: F64

Rīgas dārzu un parku galvenie attīstības laikposmi

13.-18. gs.

Rīgu ieskauj nocietinājumu mūri, pilsētas teritorija ir neliela, un apstādījumu mūsdienu izpratnē tajā nav

Dārzi - pārsvarā pārtikas audzēšanai

Iekšpilsētas lielākais un vecākais dārzs - klostera pagalms pie Doma baznīcas

1710.-1812. g.

Pēc  Rīgas iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā pēc cara Pētera I pavēles 1711. gadā tiek izveidots Ķeizardārzs (tagad Viestura dārzs) – vecākais parks Rīgā.

18. gs. beigās Pārdaugavā sākas dārzu ierīkošana pēc regulāro Holandes dārzu parauga.

1812.-1860. g.

Pēc tam, kad 1812. gadā, Krievijas-Francijas kara laikā, gatavojoties Napoleona uzbrukumam, tiek nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas, jau nākamajā gadā tiek izstrādāts priekšpilsētu atjaunošanas plāns, kas veido pamatu mūsdienu Rīgas centra apbūvei un apstādījumu veidošanai. Tad arī tiek nodibināta Priekšpilsētu apstādījumu ierīkošanas komisija, kuras uzdevums ir Rīgas apstādījumu veidošana un kopšana.

1817. gadā Rīgas pilsētas tirgotāja atraitne A. Ģ. Vērmane (A.G. Wöhrmann) liek sev piederošajā zemes gabalā ierīkot parku – Vērmanes dārzu – un savā testamentā dāvina to Rīgas pilsētai.

1860.-1914. g.

Šajā laikposmā top vairāki Rīgas dārzi un parki, kādus tos redzam vēl šodien. 1862. gadā tiek iestādīta liepu aleja tagadējā Brīvības ielā pie Esplanādes. 1863. gadā tiek pabeigta Rīgas nocietinājumu nojaukšana un to vietā uzsākta pašreizējo Kanālmalas apstādījumu veidošana.

1879. gadā tiek nodibināta Rīgas pilsētas dārzu pārvalde, un šis laiks tiek uzskatīts par Rīgas dārzu un parku dzimšanas dienu. 1880. gadā par pilsētas dārznieku tiek iecelts vācu daiļdārznieks un ainavu arhitekts Georgs Kufalts (Georg Kuphaldt).

Laikā līdz Pirmajam pasaules karam G. Kufalta vadībā  turpinās strauja Rīgas parku attīstība. 1880. gadā tiek uzsākta Ķeizardārza un Vērmanes dārza pārveidošana un jaunu apstādījumu iekopšana blakus Vecrīgai. Sākas dārzu un parku iekārtošana pilsētas nomalēs un stādījumu veidošana daudzās Rīgas ielās. 1896. gadā tiek uzsākta Arkādijas parka veidošana. 1900. gadā tiek sākti Dzegužkalna parka iekopšanas darbi. 1902. gadā tiek uzsākta Esplanādes un Grīziņkalna apstādījumu veidošana, bet kara priekšvakarā tiek izveidoti apstādījumi tagadējā Uzvaras parka teritorijā.

1914.-1940. g.

Sava priekšteča iesākto darbu turpina G. Kufalta skolnieks, latviešu daiļdārznieks un ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks, kurš 1915. gadā kļūst par Rīgas dārzu direktoru. Rīgas Dārzu pārvalde tiek pārdēvēta par Dārzu nozari un pievienota Rīgas Nekustamu īpašumu nodaļai. Brīvvalsts laikā 1926. gadā A. Zeidaka vadībā tiek sākta Grīziņkalna apstādījumu un Arkādijas parka pilnveidošana. 1929. gadā tiek uzsākta Dzegužkalna parka apstādījumu rekonstrukcija. 1932. gadā tiek uzsākta Daugavas krastmalas apstādījumu veidošana. 1939. gadā tiek atklāts Ziedoņdārzs – pirmais parks, kas ierīkots Rīgas dzīvojamās apbūves teritorijā.

1940.-1991. g.

Laiks pēc Otrā pasaules kara Rīgas parku attīstībā iezīmējas gan ar skvēru veidošanu  neapbūvētos zemes gabalos, gan jaunceļamo dzīvojamo masīvu apzaļumošanu, taču tiek veidoti arī jauni parki. 1949. gadā tiek sākta kultūras un atpūtas parka Mežaparks iekārtošana. 1950. gadā tiek uzsākta skvēru ierīkošana pilsētas neapbūvētajās teritorijās - Līvu laukumā, pie Pēterbaznīcas, Dailes teātra, Zinātņu akadēmijas un citur. 1963. gadā tiek sākta Uzvaras parka rekonstrukcija un jaunceļamo dzīvojamo masīvu apzaļumošana. Atpūtai sāk intensīvi izmantot Rīgas pilsētas teritorijā esošos mežus, kurus plānots pārveidot par mežaparkiem.

Šajā laikā kārtējo reizi tiek reorganizēta Rīgas dārzus un parkus pārraugošā iestāde – 1959. gadā tiek izveidots Rīgas pilsētas izpildkomitejas Labiekārtošanas pārvaldes Dārzu un parku trests.

1991.-2011. g.

1992. gadā dārzu un parku apsaimniekošanai tiek nodibināts Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas dārzi un parki, kas laika gaitā piedzīvo vairākas reorganizācijas. No 1998. gada uzņēmums nodarbojas tikai ar jau esošo Rīgas parku rekonstruēšanu, sakopšanu un uzturēšanu. Šai laikā tiek daļēji sakārtots Ziedoņdārzs, Pils laukums, Kronvalda parks, Viesturdārzs, Kanālmalas apstādījumi un Dzegužkalns, kā arī uzsākts Esplanādes rekonstrukcijas projekts.

Kopš 2012. g.

2012. gadā Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas dārzi un parki tiek likvidēta. Tās funkcijas uzņemas SIA Rīgas meži daļa Dārzi un parki.

2012. gadā pirmo reizi 20 gadu laikā Rīgā tiek atklāti divi jauni parki – Lucavsalas parks un Pļavnieku parks. Uzvaras parkā ierīkots Japānas dāvināto sakuru (Japānas ķiršu) stādījums, šādi apliecinot Latvijas un Japānas draudzīgās attiecības.

2013. gadā pēc rekonstrukcijas atklāts Ziemeļblāzmas parks Vecmīlgrāvī un pabeigti Māras dīķa apstādījumu atjaunošanas darbi. Uzsākta Tekstilnieku parka sakārtošana Bolderājā.

2015. gadā pabeigti Grīziņkalna parka, Ziedoņdārza un Miera dārza rekonstrukcijas darbi.