e-adrese
Apsaimnieko Rīgas dārzus un parkus Daugavas labajā krastā.
Lielākie parki: Esplanāde, Vērmanes dārzs, Kronvalda parks, Bastejkalns un Kanālmalas apstādījumi, 11. novembra krastmalas apstādījumi, Viestura dārzs (Dziesmu svētku parks), Grīziņkalna parks, Ziedoņdārzs, Ziemeļblāzmas parks, Pļavnieku parks.
Parka nosaukums satur saiti uz parka atrašanās vietu kartē www.balticmaps.eu. Pēc saites atvēršanas karti iespējams pietuvināt un attālināt.
Sadaļa tiek precizēta
Foto: F64
Rīdzenes iecirkņa objektu saraksts
1571. g. šeit atrodas Rīgas pilsētas osta un pārtikas tirgus. 1857. g. tirgus teritorija tiek nolīdzināta un labiekārtota. 1887. g. tiek sākta Daugavmalas iekalšana granītā. 1932. g. pēc A. Zeidaka projekta tiek uzsākta krastmalas apstādījumu ierīkošana. 1941.-1945. g., Otrā pasaules kara laikā, apstādījumi stipri cieš. 1959. g. tiek pabeigta apstādījumu atjaunošana. 1991. g. pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apstādījumi iegūst 11. novembra krastmalas nosaukumu par godu latviešu brīvības cīņām pret Bermonta karaspēku 1919. gadā.
A.Briāna un Palīdzības ielas skvērs
Ierīkots 1958. g. Te stādīta platlapu liepa, Alpu zeltlietus, piramidālais ozols, rietumu tūjas, asās egles un ošlapu kļavas. No krūmu sugām – spožā klintene, parastais ceriņš, zelta jāņoga un parastais jasmīns.
A.Deglava un Pērnavas ielas skvērs
2014. g. skvērā atklāti vides labiekārtojuma elementi un pirmā publiskā vertikālā vingrotava Rīgā.
Apstādījumu ierīkošana sākta 1881. g. pēc G. Kufalta projekta. 2000. g. veikta skvēra rekonstrukcija. Ierīkoti plākšņu celiņi, rekonstruēts zāliens, likvidēti novecojušie krūmu stādījumi, rekonstruēta puķu dobe, atjaunotas kāpnes un papildinātas krūmu grupas gar Eksporta ielu. Ierīkota ziemciešu dobe - asinssarkanā gandrene, Forčena hosta, dienziede, astilbes.
Basteja bulvāra un Smilšu ielas skvērs
Ierīkots 1961. g. Koku sugas – Holandes liepa, āra bērzs, sarkanais ozols, Petrovska papele, ābeles, ošlapu kļavas. Krūmu sugas – Tunberga bārbele, Vanhuta spireja, parastais sausserdis un parastais ceriņš.
Iekārtots 1961. g. Te stādīts āra bērzs, parastā kļava, Holandes liepa un krūmu sugas - rievainā un kaillapu roze, parastais sausserdis un spožā klintene. Sakarā ar Upes ielas rekonstrukciju 2000. g. skvēra platība samazinājusies - palielināta asfalta celiņu platība un samazinājusies zāliena platība.
Brīvības un Ropažu ielas skvērs (Alfa)
Ierīkots 20. gs. 50. gados. Stādītas Holandes liepas gar ielu malām, asās egles, rietumu tūjas, Tatārijas kļavas, ošlapu kļavas un krūmi – parastie ceriņi, parastie filadelfi, Bijāra spireja, strautu sniegoga un parastais ligustrs. Ziemciešu dobes ir daļēji rekonstruētas.
Brīvības un Ropažu ielas skvērs (VEF)
Ierīkots 1965. g. Koki – Holandes liepa, asā egle. Krūmu sugas – Alpu vērene, parastie jasmīni. Skvērs nav rekonstruēts, bet sakarā ar Vairoga ielas ceļu pārvada būvi nedaudz izmainīts skvēram pieguļošo celiņu tīkls un atjaunots asfalta segums.
Izveidots 1976. g. reizē ar Dailes
teātra ēku. Stādīts āra bērzs, osis, parastā zirgkastaņa, Holandes liepa, kalnu
priede, parastā bārbele, forsītija. Blakus skvēram ierīkots alpinārijs, kurā stādītas
piramidālās papeles, pildītās divirbuļu vilkābeles, rietumu tūja, kalnu
priedes, āra bērzs. Ziemcietes – Kaukāza arābe, sirdslapu bergēnija, pūkainā
radzene u.c.
1999. g. skvērā uzstādīts piemineklis māksliniekam J. Irbem un augu sortiments
papildināts ar klājeniskām skujkoku formām.
1783.-1784. g. tiek norakts šeit esošais Kubes kalns, izveidojot laukumu karaspēka apmācībām un parādēm. 1857. g., nojaucot Rīgas nocietinājumus, laukums tiek nodots apbūvei, izņemot teritoriju, kur mūsdienās atrodas parks. 1884. g. tiek izveidoti pirmie apstādījumi un uzcelta Pareizticīgo Kristus dzimšanas Rīgas katedrāle. 1888. g. šeit norisinās Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (tie Esplanādē notiek arī 1923., 1926., 1931. un 1933. g.). 1901. g. šeit norisinās Rīgas 700 gadu jubilejai veltīta starptautiskā izstāde. 1902. g. G. Kufalts uzsāk Esplanādes parka veidošanu. 1903. g. tiek uzcelta tagadējā Mākslas akadēmijas ēka. 1905. g. tiek uzcelta tagadējā Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja ēka. 1950.-1952. g. tiek izveidoti tagadējie apstādījumi daļēji regulāra caurstaigājama parka izskatā.
Parkā aug 10 vietējās un 82 introducētās kokaugu un krūmu sugas, tai skaitā divdaivu ginks (Ginkgo biloba), Amerikas dzeltenkoks (Cladrastis kentukea), olveida katalpa (Catalpa ovata), dzeltenais bērzs (Betula alleghaniensis), Mandžūrijas riekstkoks (Juglas mandshurica) un Amūras korķkoks (Phellodendron amurense).
Ierīkots 2016. g., sadarbojoties ar Erevānas pašvaldību (Armēnija). Dārza plānošanas pamatā izmantotas Erevānas pilsētas robežu kontūras, bet celiņos un citos labiekārtojuma elementos - Armēnijas nacionālie elementi. Apzaļumošanas robeža izpildīta plūstošā līnijā, kas atgādina Armēnijas upju līkumus. Dārza tehniskā projekta izstrādi finansējuši Armēnijas uzņēmēji.
18. gs. – privātīpašums, tiek veikti pirmie labiekārtošanas darbi. 1885. g. pilsētas būvplāns paredz šeit labiekārtot iedzīvotāju atpūtas zonu. 1902. g. G. Kufalts izstrādā parka apzaļumošanas projektu. 1903. g. notiek parka atklāšana. 1906.-1908. g. parka teritorijā darbojas teātris. 1911. g. parka labiekārtošana tiek pabeigta, šeit notiek plaša Krievijas impērijas rūpniecības un tirdzniecības izstāde. Parks kļūst par iecienītu apkārtējo iedzīvotāju atpūtas un izklaides vietu, tajā tiek uzcelta estrāde un dažādas izpriecu būves. 1914.-1918. g. Pirmā pasaules kara laikā parks tiek izpostīts un aizaug. 1926. g. A. Zeidaka vadībā tiek sākti parka rekonstrukcijas darbi. 1930. g. tiek pabeigta parka atjaunošana, ierīkots rozārijs, bērnu rotaļu laukums un baseini. 1941.-1945. g. Otrā pasaules kara laikā parks stipri cieš, taču vēlāk tiek atjaunots. 1949. g. zem parka tiek ierīkots slepens militārs objekts – PSRS Baltijas kara apgabala rezerves štāba bunkuri. Parkā uzcelts šūnakmens piemineklis 1905. gada revolūcijas cīnītājiem. 2008. g. parkā tiek uzstādīts moderns bērnu rotaļu laukums. 2015. g. pabeigti parka rekonstrukcijas darbi.
Parkā aug 16 vietējās un 62 introducētās koku un krūmu sugas, tai skaitā Ledebūra lapegle (Larix ledebourii), kalnu priede (Pinus mugo), ogu īve (Taxus baccata), papīra bērzs (Betula papyrifera), Tatārijas kļava (Acer tataricum) u.c.
Herdera laukumsJaunās Ģertrūdes baznīcas skvērs
18. gs. otrajā pusē kādreizējā Jēkaba bastiona vietā tiek izveidots laukums, kas kļūst par iecienītu rīdzinieku atpūtas un svētku vietu. 18. gs. 70.-80. gados šeit darbojas pirmais stacionārais teātris Rīgā. 1880. g. šeit notiek Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1905. g. tiek sākta laukuma rekonstrukcija pēc G. Kufalta projekta. 20.gs. 20.-30. gados laukuma plānojums tiek papildināts pēc A. Zeidaka projekta.
1856.-1863. g. tiek nojaukti Rīgas nocietinājumu vaļņi un uzbērts Bastejkalns. Vaļņu vietā tiek uzsākta apstādījumu ierīkošana. 1863. g. tiek uzcelta tagadējā Latvijas Nacionālās operas ēka. 1879. g. G. Kufalts izstrādā Bastejkalna apstādījumu pārbūves projektu. 1881. g. tiek sākta apstādījumu veidošana pie tagadējās Latvijas Nacionālās operas ēkas. 1881. g. tagadējā operas skvērā tiek atklāta strūklaka, kas strādā līdz 1986. g., kad tiek nomainīta pret kopiju. 1887. g. tiek pabeigta apstādījumu veidošana. 1893. g. Bastejkalnā tiek ierīkota gulbju mājiņa. 1898. g. Bastejkalnā tiek ierīkota dolomīta ūdens kaskāde. 1935. g. tiek uzcelts Brīvības piemineklis, paplašināti bulvāri un ielas un pārveidoti Kanālmalas apstādījumi. 1951. g. Bastejkalnā tiek ierīkotas atbalsta sienas. 1968. g. tiek sākta Bastejkalna apstādījumu atjaunošana. 2008. g. tiek pabeigti vērienīgi Bastejkalna pārbūves darbi.
Apstādījumos aug 19 vietējās un 110 introducētās koku un krūmu sugas - divdaivu ginks (Ginkgo biloba), purpura ābele (Malus x purpurea), Kobus magnolija (Magnolia kobus), sudraba liepa (Tilia tomentosa), zeltlapu Kanādas papele (Populus x canadensis "Aurea"), dzeltenā zirgkastaņa (Aesculus flava), pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea), Alpu zeltlietus (Laburnum alpinum), Amerikas ragukoks (Gymnocladus dioicus) u.c.
Kanālmala posmā Kronvalda bulvāris – Eksporta iela
K.Barona un Pērnavas ielas skvērs
Viens no vecākajiem Rīgas parkiem. Kojusalas nosaukums, iespējams, cēlies no Rīgas ostas pārziņa Andreasa Kojes vārda, kurš 1596. g. minēts kā šīs salas īpašnieks. 18. gs. sala saplūst ar Daugavas krastu. Jau tajā laikā, iespējams, vienlaikus ar Ķeizardārzu, te sāk veidot apstādījumus. Dārzs dēvēts gan par Cūku dārzu, gan Maskavas dārzu. 1754. g. dārzs nonāk Rīgas pilsētas īpašumā. 1868. g. dārzs kļūst par Maskavas priekšpilsētas trūcīgo ļaužu pulcēšanās vietu. 1906. g. pēc G.Kufalta projekta to pārveido par ainavisku dārzu. 20. gs. 20. gados A. Zeidaka vadībā dārzu pārkārto, ierīko zālienus, izbūvē koncertlaukumu un bērnu rotaļu laukumu. Otrā pasaules kara laikā parks stipri cieš un pašlaik pilda pieticīgu apstādījumu funkcijas.
Dārzā aug 11 vietējās un 15 introducētās sugas. Vietējo koku sugas pārstāv egles (Picea abies), gobas (Ulmus glabra), vīksnas (Ulmus laevis) un citas sugas. No introducēto sugu senajiem stādījumiem ir saglabājusies Rīgas parkos resnākā baltā apse (Populus alba) 1,47 m diametrā, kā arī Pensilvānijas oši (Fraxinus pennsylvanica) un zaļie oši (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima). Ir saglabājušās vecās liepu (Tilia cordata) alejas.
1863. g. pēc Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanas šeit tiek ierīkots privāts atpūtas dārzs. 1883. g. G. Kufalts izstrādā dārza labiekārtošanas plānu un uzsāk apstādījumu ierīkošanu. 1901. g. šeit norisinās Rīgas 700 gadu jubilejas svinību pasākumi. 1927. g. A. Zeidaka vadībā tiek uzsākti dārza rekonstrukcijas darbi. 1931. g. Rīgas pilsētas valde atpērk no parka īpašniekiem lielāko daļu parka teritorijas un padara to pieejamu visiem rīdziniekiem. 1937. g. parks tiek nosaukts latviešu valodnieka un publicista A. Kronvalda vārdā. 1982. g. tiek uzcelta tagadējā Rīgas Kongresu nama ēka. 2000. g. parkā tiek izbūvēta pazemes autostāvvieta un atklāta lielākā strūklaka Latvijā. 2001. g. parkā tiek uzcelts Ķīnas Tautas Republikas dāvinātais Ķīnas paviljons un ierīkota Ķīnas dārza kompozīcija. 2001.-2002. g. parkā notiek rekonstrukcijas darbi, atjaunojot zālienus, rekonstruējot un papildinot apstādījumus un uzstādot solus.
Parkā aug 104 introducētās koku un krūmu sugas - Japānas katsura (Cercidiphyllum japonicum), gurķu magnolija (Magnolia acuminata), Amūras korķkoks (Phellodendron amurense), melnā priede (Pinus nigra), divirbuļu krustābele (Crataegus laevigata), kokveida peonija (Paeonia arborea), parastā īve (Taxus baccata), šķeltlapu sudrabkļava (Acer saccharinum Wieri), Tunberga bārbele “Atropurpurea” (Berberis thunbergii), Vanhuta spireja (Spiraea vanhouttei), atvasainais grimonis (Cornus stolonifera), Florindas prīmula (Primula florindae), Ķīnas astilbe (Astilbe chinensis), galotņu pahisandra (Pachysandra terminalis) u.c.
K.Valdemāra un A. Briāna ielas skvērs
Ierīkots 1967. g., rekonstruēts 1974. g. Te aug āra bērzi, ošlapu kļava, divirbuļu vilkābele (rozā pildītiem ziediem), parastais un Ķīnas ceriņš un Rietumu tūja. 1999. g. veikta vēl viena skvēra rekonstrukcija. Ierīkota ziemciešu dobe, kurā aug Japānas astilbes, viļņainā hosta, biezlapu bergēnija, vidējai īriss, krāšņā rudbekija un parastā čīkstene. 1997. g. skvērā uzstādīta piemiņas zīme Krišjānim Valdemāram.
K.Valdemāra un Šarlotes ielas skvērs
Ierīkots 1957. g. Koku sugas – āra bērzs, platlapu liepa, piramidālais ozols, saldais parastais pīlādzis “Edulis”. Krūmu sugas - spožā klintene, strautu sniegoga, baltais grimonis, alpu vērene, parastais ceriņš, parastais filadelfs. 1999. g. veikta skvēra rekonstrukcija. Rekonstruēta ziemciešu dobe, iestādīti vīteņaugi un papildināti krūmu stādījumi – parastais ceriņš, strautu sniegoga, Alpu vērene un pieclapiņu mežvīns.
Lielie kapi ir bijusī kapsēta, tagad kapu parks. Kapi ierīkoti 1773. g., bet pilnībā slēgti 1969. g. Te apglabāti vairāki desmiti tūkstošu rīdzinieku. Uzstādīti arī mākslinieciski augstvērtīgi pieminekļi, kas atspoguļo savam laikam raksturīgos mākslas stilus, sākot no 18. gs. otrās puses. Te apbedīti A. Pumpurs, K. Valdemārs un K. Barons, Rīgas mērs Dž. Ārmitsteds, gaišreģis E. Finks, aktrise V. Artmane u.c. 1969. g. teritorijā tiek nolemts izveidot memoriālo parku. 20. gs. 70. gados Lielo kapu dārza arhitektūras ansamblis iekļauts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. 80. gadu vidū kapos veikti vairāku objektu restaurācijas darbi. 90. gados kapu teritorijā atjaunotas vairākas kapelas, kas pārveidotas par baznīcām.
Lielajos kapos aug apmēram 60 koku un krūmu sugas, no tām 39 ir introducētas. Te aug Japānas lapegle (Larix kaempferi), parastā kļava (Acer platanoides), zemā mandele (Amygdalus nana), melnā apse (Populus nigra), Prževaļska apse, baltā roze (Rosa alba), Bijāra spireja (Spiraea x billardii), Krimas liepa (Tilia x euchlora), zemā goba (Ulmus pumila), Rietumu tūja (Thuja occidentalis) un citas sugas. Ļoti daudz ir Holandes liepu (Tilia x europaea). Vēl parkā aug ozoli (Quercus robur), zirgkastaņas (Aesculus hippocastanum), oši (Fraxinus excelsior) un nedaudz bērzu (Betula pendula).
16.gs. šeit atradusies Rīdzenes upe, pilsētas mūris un kaļķu ceplis. 1735. g. Rīgas rāte izlemj Rīdzenes upi aizbērt, un līdz 1941. g. šeit atrodas blīva apbūve. 1950. g. pēc kara laikā sagrauto namu drupu novākšanas tiek ierīkots atpūtas laukums, kas tiek nosaukts par Filharmonijas skvēru, jo blakus esošajā Lielās Ģildes ēkā ir iekārtota Latvijas Filharmonijas koncertzāle. 1974. g. skvērs tiek rekonstruēts, izveidojot celiņu tīklojumu un ierīkojot atpūtas vietas. 2000. g. skvērs tiek nosaukts par Līvu laukumu, godinot lībiešu tautu, kas šo vietu apdzīvojusi senatnē.
Miera un Hospitāļu ielas skvērs
Rekonstruēts 1988. g. Ceļu segums nomainīts no grants ceļiem uz plātņu ceļiem, uzstādīti jauni soli un atkritumu urnas, ierīkots ziedošu krūmu stādījums. Iestādītas krūmu grupas - baltais grimonis, spožā klintene, parastais jasmīns, ungāru ceriņš un parastais ceriņš. Esošie koki – kļavas un liepas.
Ierīkots 1960. g. Sākotnējā platība samazinājusies apbūves dēļ. Koku sugas – parastā kļava, āra bērzs, osis, pīlādzis, asā egle, rietumu tūja, parasta zirgkastaņa un Petrovskas papele. Krūmu sugas – Alpu vērene, parastais ligustrs, parastais ceriņš, Ķīnas ceriņš, ābele.
Muitas un Eksporta ielas apstādījumi
17. gs. šeit atrodas Rīgas pils nocietinājumu grāvis. 18. gs. sākumā pils grāvis tiek aizbērts, un teritorija pamazām tiek apbūvēta. 1783. g. apbūve tiek nojaukta, un tās teritorija tiek apvienota ar pils priekšā esošo laukumu. 1817. g. laukuma centrā tiek atklāta Uzvaras kolonna par godu Krievijas uzvarai pār Napoleonu 1812. gada karā, kas šeit atrodas līdz 1938. gadam. 1880.-1914. g. laukuma apstādījumi tiek rekonstruēti pēc G. Kufalta projekta. 1920.-1940. g. laukuma apstādījumi tiek rekonstruēti pēc A. Zeidaka projekta.
Viens no jaunākajiem Rīgas parkiem, kas atklāts 2012. g.
Sadovņikova un Lazdonas ielas skvērs
Atrodas starp Hanzas, Strēlnieku un E.Melngaiļa ielām. Rekonstruēts 1999. g. Te aug āra
bērzs, asā egle, zilganā duglāzija un Holandes liepa. Atjaunots zāliens, celiņu
segums un soli, uzstādītas atkritumu urnas un ierīkota ziemciešu dobe.
Iestādīts skarainais floksis “Jubiļejnij”, viļņainā hosta, krāšņā rudbekija
“Goldsturm”, ložņu cekuliņš “Atropurpurea” u.c. 2015. g. Rīgas dome nolēma laukumam piešķirt Ugunsdzēsēju laukuma nosaukumu. Pie laukuma atrodas Latvijas Ugunsdzēsības muzejs.
Ierīkots līdz ar Hanzas ielas izbūvi līdz Eksporta ielai, nodalot daļu no Ķeizardārza. 2000. g. veikta laukuma rekonstrukcija. Sakārtoti esošie celiņi un ierīkoti jauni, uzstādīti soli, urnas, rekonstruēts zāliens, papildināta un rekonstruēta ziemciešu dobe. Koku sugas - kļava, purva bērzs, liepa, goba, parastā zirgkastaņa, Holandes liepa u.c. Ziemciešu dobē ir vairāk nekā 850 augu - astilbes, ziemasteres, skarainais floksis, zobainā ligulārija, dažādu veidu hostas, krāšņā rudbekija, doronika u.c.
Otrs vecākais Rīgas sabiedriskais parks pēc Viestura dārza. 1812. g. Krievijas-Francijas kara laikā, gatavojoties aizsardzībai pret Napoleona armijas uzbrukumu, tiek nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas. 1813. g. tiek nolemts krāsmatu vietā ierīkot parkus. 1817. g. Rīgas pilsētas tirgotāja atraitne A. Ģ. Vērmane (A.G. Wöhrmann) liek sev piederošajā zemes gabalā ierīkot parku un savā testamentā dāvina to Rīgas pilsētai. 1857. g. pēc Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanas parks tiek paplašināts. Tas kļūst par iecienītu rīdzinieku pulcēšanās, atpūtas, izstāžu un publisko pasākumu vietu. Parkā tiek uzbūvētas dažādas izklaides celtnes. 1869. g. parkā tiek uzstādīta strūklaka, kas darbojas līdz 1973. g. 1978. g. tiek uzstādīta šīs strūklakas kopija, kas darbojas joprojām. 1899. g. parkā tiek atklāts pirmais rozārijs Rīgā. 1927. g. parkā notiek pirmā auto izstāde Latvijā. 1950. g. tiek uzbūvēta tagadējā Vērmanes dārza estrāde. 1991. g. parks atgūst Vērmanes dārza nosaukumu
Parkā aug virkne vietējo un introducēto koku un krūmu sugu, t. sk. parastais skābardis (Carpinus betulus), ošlapu pterokārija (Pterocarya fraxinifolia), olveida katalpa (Catalpa ovata), zeltlapu Kanādas papele (Populus x canadensis Aurea), Holandes liepa (Tilia x europaea), Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica), parastais ozols (Quercus robur) u.c.
Viestura dārzs (Dziesmu svētku parks)
Vecākais Rīgas parks, veidots pēc franču arhitekta A. Leblona projekta franču un holandiešu stilā. 1711. g. pēc Krievijas cara Pētera I rīkojuma šai vietā tiek sākta parka veidošana un cara vasaras rezidences celtniecība. Jaunizveidoto parku sāk dēvēt par Ķeizardārzu. 1721. g. cars Pēteris I parkā iestāda gobu, pašlaik šai vietā uzstādīts piemiņas akmens. 1841. g. imperators Nikolajs I uzdāvina Ķeizardārzu Rīgas pilsētai, un tas tiek nosaukts par Pilsētas dārzu. 1853. g parks tiek atvērts apmeklētājiem un rīdzinieku izklaidēm. 1873. g. parka estrādē notiek pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1923. g. parks tiek pārveidots pēc A. Zeidaka projekta un iegūst Viestura dārza nosaukumu par godu senlatviešu Zemgales valdniekam. 1936. g. Rīgas pilsētas valde pārvieto uz parku Latvijā vienīgo triumfa arku – Aleksandra vārtus, kas celti par godu krievu armijas uzvarai 1812. gada karā. 1950. g. parkā tiek uzsākti vērienīgi stādījumu atjaunošanas darbi. 1973. g. parku pārdēvē par Dziesmu svētku parku un veic plašus labiekārtošanas darbus, to gaitā izbūvējot Dziesmu svētku simtgadei veltītu skulpturālu ansambli. 1999. g. notiek parka rekonstrukcija, veicot nosusināšanas darbus, atjaunojot celiņu segumu, uzstādot solus un apgaismes ķermeņus, kā arī ierīkojot plašu bērnu rotaļu laukumu.
No vietējo koku sugām parkā sevišķi daudz ir kļavu, melnalkšņu, āra bērzu, liepu un ošu, mazāk - ozolu un gobu. Īpaši Viesturdārzā atzīmējami parastie skābarži - vecākie un staltākie Rīgā. Lapu koku stādījumi - Mandžūrijas riekstkoks, melnais plūškoks “Aurea”, zviedru pīlādzis, Māka ieva, sarkanais ozols, krastu kļava un sarkanais ozols. Apstādījumi papildināti ar plašiem lapoto krūmu stādījumiem, tai skaitā dažādu šķirņu spirejām, klinšrozītēm, deicijām, veigelām, filadelfiem, forsītijām u.c.
Ierīkots 1954. g. Sākotnējais Holandes liepu stādījums laukuma malās papildināts ar parastajām liepām. 1996. g. laukums rekonstruēts un nodēvēts par Zemitāna laukumu. Laukuma centrā uzstādīta piemiņas zīme latviešu armijas pulkvedim J. Zemitānam. Ierīkoti bruģakmens celiņi, uzstādīti jauni soli un atkritumu urnas, palielināta vasaras puķu dobju platība. 1999. g. veikta apstādījumu rekonstrukcija, atjaunojot zālienus, dzīvžogus un sakārtojot laukuma Lielvārdes ielas malu. Ierīkots bruģakmens celiņš, ekoflīzes un oļu sabērums ap liepām.
Pirmais parks, kas Rīgā izveidots apbūves ieskautā teritorijā. 1935. g. šeit tiek nojauktas vecās koka ēkas un atbrīvotajai teritorijai tiek pievienots neapbūvētais brīvais laukums, kurā pēc A. Zeidaka projekta izveido parku. Tajā tiek iekārtots bērnu rotaļu laukums, baseins un mūzikas estrāde. 1939. g. notiek parka atklāšana. 1977. g. tiek sākta parka rekonstrukcija. 1981. g. atklāts dzejnieka Aleksandra Čaka piemineklis. 2008. g. parkā tiek atjaunota strūklaka, kas būvēta 20. gs. 30. gadu beigās un darbojusies līdz pat 80. gadu beigām. 2012. g. tiek izstrādāts parka revitalizācijas projekts, kas paredz apstādījumu atjaunošanu. 2015. g. pabeigti parka rekonstrukcijas darbi.
Parkā aug 10 vietējās un 62 introducētās koku un krūmu sugas - asā egle (Picea pungens), lielziedu divirbuļu pildītā vilkābele (Crataegus laevigata), Veimuta priede (Pinus strobus), Rietumu tūja (Thuja occidentalis) u.c.
