Apsaimnieko teritorijas Daugavas labajā krastā.
Apkaimju iecirkņa pārziņā esošās teritorijas: Aldara parks, Dārziņu parks, Ebreju kapi, Klusais dārzs, Ķengaraga parks, Ķengaraga promenāde, Sarkandaugavas parks, Strazdumuižas parks, Latgales dārzs, Miera dārzs, Ozolaines parks, Pļavnieku parks, Zaļā birzs, Ziemeļblāzmas parks un skvēri.
Tāpat Apkaimju iecirkņa apsaimniekošanā ir nesen revitalizētā izgāztuves bijusī teritorija Augusta Deglava ielā, kultūras un atpūtas parks “Mežaparks” un Mežaparka Lielās estrādes teritorija.
Sadaļa tiek papildināta
Viens no vecākajiem parkiem Rīgā. To 19. gs. beigās projektējis G. Kufalts kā alusdarītavas „Waldschlößen” īpašnieka Ā. fon Bingnera piemājas dārzu. 1936. g. alus darītava tiek apvienota ar „Iļģuciemu” un citām mazajām alus darītavām, izveidojot alus darītavu „Aldaris”. Parkā atrodas 23 m augstas mākslīgās pilsdrupas, ko parka tālaika īpašnieks licis uzcelt romantiskākai gaisotnei. Kopš 20. gs. 60. gadiem tās izmantotas kā alpīnistu treniņu un sacensību vieta. Šobrīd drupas atrodas avārijas stāvoklī, un alpīnistu aktivitātes te apturētas. Parkā atrodas arī kultūras muzejs „Dauderi” – kādreizējā prezidenta K.Ulmaņa vasaras rezidence, kurā atrodas ekspozīcija, kas lielākoties saistīta ar 20. gs. 20.-30 gadu vēsturi un latviešu kultūras dzīvi trimdā.
Parkā aug 15 vietējās un 37 introducētās koku un krūmu sugas – parastā priede (Pinus sylvestris), kļava (Acer platanoides), egle (Picea abies), ozols (Quercus robur), blīgzna (Salix sp.), vīksna (Ulmus laevis), goba (Ulmus glabra), āra bērzs (Betula pendula), āra un purva bērza hibrīds – zeltainais bērzs (Betula x aurata), asā egle (Picea pungens), tautā dēvēta par sudrabegli, Japānas lapegle (Larix kaempferi), Ledebūra lapegle (Larix ledebourii), zilganā duglāzija (Pseudotsuga menziesii var. glauca), melnā priede (Pinus nigra), kalnu kļava (Acer pseudoplatanus), sudraba kļava (Acer nigrum), Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica), pelēkā jeb Kanādas apse (Populus canadensis) u.c.
Parks atrodas kādreizējās ebreju kapsētas vietā, kas slēgta 20. gs. 20. gados. 1904. g. te uzbūvēts ebreju lūgšanu nams un kapliča. Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā kapsēta iekļauta ebreju geto teritorijā, un te ierīkoti ebreju masu apbedījumi. 20. gs. 60. gados Rīgas pilsētas valdība pieņem lēmumu kapsētu pārveidot par parku. 1992. g. parku oficiāli nosauc par Veco ebreju kapsētu. 1994. g. te uzstāda piemiņas akmeni un rekonstruē kāpnes. 2007. g. Rīgas dome uzstāda otru piemiņas akmeni.
Parkā aug virkne vietējo un introducēto koku un krūmu sugu – parastā kļava (Acer platanoides), parastais ozols (Quercus robur), kalnu kļava (Acer pseudoplatanus), baltā apse (Populus alba), Petrovska papele (Populus x petrowskyana), Tatārijas sausserdis (Lonicera tatarica), kārpainais filadelfs (Philadelphus pubescens) u.c.
Juglas promenāde
Šai vietā reiz atradušās trīs kapsētas – katoļu, vecticībnieku un pareizticīgo. 19.gs. 70. gados tās tiek slēgtas. 20. gs. 60. gados te uzsāk veidot parku, ko nosauc par Kijevas parku. Savu tagadējo nosaukumu parks iegūst 1990. g. Parka teritorijā atrodas Visu svēto pareizticīgo baznīca, kas atdalīta ar dzīvžogu. Pie tās ir 1936. g. uzstādīts piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem karavīriem. Kokaugu sortiments nav īpaši daudzveidīgs – kļavas (Acer platanoides) un liepas (Tilia cordata).
Ķengaraga promenāde
Pirmskara nosaukums - Latgales dārzs. 1937. g. Rīgas pilsētas valde apstiprina A. Zeidaka projektu atklātā dārza izveidošanai. Līdz Otrajam pasaules karam te paspēj ierīkot atsevišķus gājēju celiņus, stādījumus un bradājamo baseinu. 1965. g. te uzbūvē Sporta manēžu un iekārto autostāvvietu. Apstādījumus ap Sporta manēžu daļēji rekonstruē, bet tās apkārtni labiekārto. Rezultātā dārzs kļūst par apzaļumotu teritoriju sabiedriskās ēkas priekšā.
Apstādījumos dominē Holandes liepas (Tilia x europaea), no kurām veidotas platas alejas un koku rindas. Dārzā aug 33 introducētās un 8 vietējās koku un krūmu sugas - kokveida hortenzija (Hydrangea arborescens), Ķīnas papele (Populus x simonii), skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata), Kanādas egle (Picea glauca), papīra bērzs (Betula papyrifera) u.c.
Parkā aug plašs dekoratīvo krūmu sortiments – spožās klintenes (Cotoneaster lucidus), daudzziedu klintenes (Cotoneaster multiflorus), kailās rozes (Rosa glabrifolia), rievainās rozes (Rosa rugosa), Vanhuta spireja (Spiraea vanhouttei), parastie ceriņi (Syringa vulgaris), matainie ceriņi (Syringa villosa), Tatārijas sausserži (Lonicera tatarica) u.c.
Kultūras un atpūtas parks "Mežaparks"
Mežaparka Lielās estrādes teritorija
1773. g. te atrodas trūcīgo iedzīvotāju kapsēta, ko 1872. g. slēdz. Tā kā šai Rīgas rajonā nav dārzu, rodas ideja pārvērst slēgto kapsētu par sabiedrisko dārzu. Parku izveido pēc G.Kufalta projekta un atklāj 1908. g., saglabājot lielos kokus un kopto kapu pieminekļus. Pieminot bijušo kapsētu, parku nosauc par Miera parku (Friedens-Park). Tas ātri kļūst iecienīts apkārtējo iedzīvotāju vidū. 20. gs. 20. gados pēc A. Zeidaka projekta parku pārveido, izbūvējot tajā koncertlaukumu, bērnu rotaļu laukumu un bradājamo baseinu. Parkā atrodas Sv. Franciska Romas katoļu baznīca. 2015. g. pabeigti parka rekonstrukcijas darbi, kuru gaitā parka teritorijā iekārtots lielākais betona skeitparks Latvijā.
Dārzā aug 11 vietējās koku un krūmu sugas un 45 introducētās sugas - Holandes liepa (Tilia x europaea), lapegle (Larix sp.), baltā apse (Populus alba) u.c.
Parks izveidots 20. gs. 60. gados slēgtas kapsētas vietā un pašlaik ir iedzīvotāju iemīļota pastaigu un atpūtas vieta. Parka teritorijā atrodas Svētās Trīsvienības baznīca.
Parkā aug 7 vietējās un 16 introducētās koku un krūmu sugas – parastā priede (Pinus sylvestris), parastā egle (Picea abies), Ledebūra lapegle (Larix ledebourii), parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum), baltā apse (Populus alba), piramidālais ozols (Quercus robur Fastigiata), Holandes liepa (Tilia x europaea), spožā klintene (Cotoneaster lucidus), parastais ligustrs (Ligustrum vulgare), Vanhuta spireja (Spiraea vanhouttei), Ķīnas ceriņi (Syringa x chinensis) u.c.
Pirmās ziņas par apstādījumiem pašreizējā parka teritorijā nāk no 18. gs. Parka nosaukums radies, pateicoties Strazdupītei, kas šeit ietek Juglas ezerā. Šodien parka teritorija ir pilnīgi aizaugusi. Saglabājies aptuvens celiņu tīkls, kas ved pie Juglas ezera.
1903. g. rūpnieks un mecenāts A. Dombrovskis izveido dendroloģisko parku, kuru dāvina atturības biedrībai „Ziemeļblāzma”. Parks kļūst par iecienītu rīdzinieku atpūtas, svētku un publisko pasākumu vietu. 1913. g. tiek uzcelta tagadējā kultūras pils „Ziemeļblāzma” ēka. 2011. g. tiek sākti vērienīgi kultūras pils ēkas un parka atjaunošanas darbi, kas pabeigti 2013. gadā.