Dzeguzes himna Brīvības piemineklim un Trojas zirgam Zaļajā klasē

Drukāt
Dzeguzes himna Brīvības piemineklim un Trojas zirgam Zaļajā klasē

15.06.2017

Kad 1935. gada 18. novembrī tika atklāts Brīvības piemineklis, — tika apturēta satiksme, nogranda 21 artilērijas zalve, savu runu teica Valsts prezidents A. Kviesis un tika atskaņota Latvijas himna...

Gandrīz pēc tāda paša scenārija 2017. gada 12. jūnijā Zaļajā klasē tika uzņemts Rīgas pieminekļu aģentūras direktors G. Gailītis ar savu komandu — satiksmi ierobežoja stiprais lietus, pamalēs nogranda pērkons, viesus ar runu sagaidīja “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētājs A. Tauriņš, un laiku pa laikam tika atskaņota pavasara meža himna — dzeguzes balss.

Un, ja jau par brīvību, tad Rīgas pieminekļu aģentūras darbinieki brīvā atmosfērā iepazina “Rīgas mežu” republiku: vēsturi, struktūru un galvenos darbības virzienus — mežsaimniecību, stādaudzēšanu, meža resursu izmantošanu un pārstrādi. Bet, lai no Zaļās klases telpām nokļūtu arī brīvā dabā, Rīgas pieminekļu aģentūras darbiniekiem vajadzēja atrisināt “Escape room” cienīgu atjautības uzdevumu un atminēt, no kāda koka tika būvēts Trojas zirgs. Tas tā —, ja nu kādreiz šo kultūrvēsturisko pieminekli nāktos atjaunot.

Turpmākie Rīgas pieminekļu aģentūras darbinieku ceļi veda uz kokaudzētavu “Norupe”, kur sākās īstā uguņošana — simboliska priežu vīrišķo un sievišķo ziedputekšņu diskotēka, priežu sēkliņu ieņemšana kūdras substrātā, vermikulīta salūts un somu pirts ietvarstādu siltumnīcās. Tikpat karsta pietura bija arī kokzāģētava “Norupe” — katlu mājā un žāvēšanas kamerās viesi varēja apžāvēt savus samirkušos apavus, bet pie zāģēšanas līnijas, mizošanas un šķeldošanas iekārtām — vēl vairāk uzkurināt savas emocijas.

Beigu beigās izrādījās, ka Latvijas vasaras nemaz nav tik aukstas. Ir tikai jāzina, kur ir tie karstākie punkti. Un Rīgas pieminekļu aģentūras darbinieki tagad ir lietas kursā!